Paveikto darbu uzskaitījumu var sākt ar izremontēto slimnīcas aptieku, kas ierīkota līdz šim neizmantotajās saimniecības telpās. Ipriekšējā aptieka atradās neatbilstošās telpās kopā ar virtuvi.
Paveikto darbu uzskaitījumu var sākt ar izremontēto slimnīcas aptieku, kas ierīkota līdz šim neizmantotajās saimniecības telpās. Ipriekšējā aptieka atradās neatbilstošās telpās kopā ar virtuvi. Nepieciešams paskaidrot, ka tā ir slimnīcas iekšējā aptieka, kas domāta tikai medicīnas iestādes vajadzībām. Tā saskaņā ar likumdošanu nav tiesīga pārdot preparātus slimnīcas pacientiem, un tāpēc vajadzības spiesta slimnīca izīrē aptiekas kiosku Pils aptiekai. A.Ķipurs to min kā likumdošanas nepilnību. Jelgavas slimnīcas aptieku jau ir pieņēmusi Valsts farmācijas inspekcija. Tajā pašu spēkiem tiek ražoti dažādi medicīniski šķidumi, piemēram, tie, kas slimniekiem tiek ievadīti intravenozi. Jaunā aptieka aizņem aptuveni 300 kvadrātmetru. Tās remontam no Jelgavas pašvaldības ārpusbudžeta līdzekļiem tika piešķirti
25 000 latu. Aptiekā speciālās noliktavās tiek glabātas arī preparātos izmantojamās narkotiskās vielas un spirts.
Kā uzsver slimnīcas galvenais ārsts, ir noslēgts līgums ar apsardzes firmu un aptieka tiek ļoti stingri apsargāta. Viņš arī paskaidroja, ka bez attiecīgas apsardzes nebūtu iespējams aptieku nodot Farmācijas inspekcijai.
Vēl par vienu «sāpju bērnu». Agrāk slimnīcā bija divas virtuves, pašlaik – tikai viena, un to pašu Sanitārā inspekcija atzina par neatbilstošu. Radās reāli draudi, ka inspekcija var pārtraukt arī tās darbu, un tad vajadzētu ēdienu piedāvāt no kāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma, kas to sadārdzinātu. Tā kā virtuves kvadratūra sasniedz 400 kvadrātmetru, tās remontam bija nepieciešami 30 000 latu. – Tādas naudas, protams, nebija nedz pilsētas Domei, nedz arī slimnīcai, – paskaidroja A.Ķipurs, kura vadībā tika izstrādāts projekts. To atbalstīja Labklājības ministrijas Ārstniecības departaments, piešķirot slimnīcas vajadzībām 50 000 latu. āk. Patlaban slimnīcas virtuves remontdarbi norit paralēli ar ēdienu gatavošanu. A.Ķipurs solīja, ka tie tiks pabeigti tuvākajā laikā. Galvenais ārsts sarunā ar «Ziņām» ne bez lepnuma pastāstīja, ka viņa projekts bija vienīgais, kam šādā veidā izdevās piesaistīt līdzekļus.
Pa šo laiku optimizēta arī vecā terapijas bloka darbība. Ir atstātas vecās, mūsdienu apstākļiem neatbilstošās telpas. A.Ķipurs atzina, ka, no vienas puses, šīs ēkas slimnīcai nav vajadzīgas un tajās ieguldīt līdzekļus nav izdevīgi, no otras puses, atrisinot slimnīcas aptiekas un virtuves jautājumu un ņemot vērā to, ka šīs telpas ir brīvas, ir radusies iespēja norobežoties no siltumtrases, kas iet pa veco slimnīcas teritoriju. Šī siltumtrases daļa nebija izolēta, tajā radās lieli siltuma zudumi, par kuriem slimnīcai vajadzēja maksāt. Vecajā slimnīcas teritorijā bija sešas ēkas, un siltuma skaitītājs atradās teritorijas sākumā. Pašlaik siltuma skaitītāji uzstādīti slimnīcas pamatkorpusā un morgā, bet par zudumiem trasē slimnīca vairs nemaksā. – Sešu ēku vietā ir palikušas tikai divas. Slimnīca strādā sekmīgi, un visi ir apmierināti, – rezumēja A.Ķipurs.
Taču pats lielākais slimnīcas kolektīva nopelns, pēc galvenā ārsta domām, ir sertificēšanas procesa nokārtošana. Tas nozīmē, ka attiecīgā komisija ir atzinusi Jelgavas pilsētas slimnīcu par atbilstošu mūsu valsts prasībām. Latvijā ir tikai trīs šāda mēroga sertificētas medicīnas iestādes. Pirmā tika sertificēta Valsts infekciju slimnīca. Jelgavas pilsētas slimnīca tika sertificēta pēc tam, tai sekoja Valsts onkoloģijas centrs.
– Tas ir galvenais darbs, kas paveikts pirmajā pusgadā, kopš sāku strādāt šai amatā. Šī lieta ir jauna, taču mēs jau esam pierādījuši, ka slimnīca atbilst izvirzītajām prasībām, – sacīja slimnīcas galvenais ārsts.
Atzīmēšanas vērts ir apstāklis. ka slimnīca sertificēšanas procesu ir izgājusi patstāvīgi. To nevajadzētu uztvert kā ambīcijas, jo slimnīca domā par darba kvalitāti un nākotni.
