Andrejs Garančs kopš 1997. gada februāra strādā par LLU direktoru un Saimnieciskā dienesta vadītāju. Viņš atzīst, ka visu mūžu viņam darbs ir bijis pirmajā vietā.
Andrejs Garančs kopš 1997. gada februāra strādā par LLU direktoru un Saimnieciskā dienesta vadītāju. Viņš atzīst, ka visu mūžu viņam darbs ir bijis pirmajā vietā.
Ik rītus A.Garančs ierodas darbā agrāk nekā citi, lai varētu tikt galā ar milzīgo dokumentu gūzmu. Rīts turpinās, ar galvenajiem speciālistiem apspriežot to, kas šodien ir jāpadara, bet dienas gaitā direktors cenšas netraucēt savus darbiniekus.
Andrejs Garančs nenoliedz, ka lielās darba mīlestības dēļ ir cietusi viņa ģimene, tomēr prieks, ko viņš jūt pēc labi padarīta darba, esot neatsverams.
– Ja šodien darbā nebūs gandarījuma, tad sarežģītāk klāsies arī ģimenē,– saka A.Garančs.
LLU direktors atzīst, ka viņa darbības galvenais mērķis šajā amatā vienmēr ir bijis studenti, viņu labklājība.
A.Garanču mūsu lasītāji minējuši kā vienu no cilvēkiem, kurš būtu cienīgs kļūt par Jelgavas Domes deputātu, jo laikam taču ir grūti nepamanīt viņa mīlestību pret darbu, spēju saprasties ar padotajiem, māku risināt problēmas, pārliecināt un uzturēt labu kontaktu ar studentiem.
Direktora darbošanās ir nesusi augļus, jo tagad LLU ir atrisināti vairāki ar universitātes ēkām saistīti siltumapgādes jautājumi, daudz ir ieguldīts pils rekonstrukcijā, kā arī uzlabots dienesta viesnīcu stāvoklis.
LLU – pirmie, kas mēģināja lauzt Siltumtīklu monopolu
– Kad atnācu strādāt, universitātei bija diezgan lieli parādi Jelgavas Siltumtīkliem. Toreiz bija skaidrs, ka kaut kas jādara, lai nodrošinātu vismaz to telpu apkuri, kas saistītas ar studentu mācībām. 1997. gada 4. septembrī tika uzsākta katlumājas izbūve pie Ekonomikas fakultātes, un 26. oktobrī jau to pārbaudīja valsts komisija.
Ar šo katlumāju varēja apsildīt septiņas ēkas – 5., 6., 7. un 8. dienesta viesnīcu, Ekonomikas fakultāti, tagadējā kluba «Mobile» ēku un policijas telpas.
Toreiz darbs bija ļoti saspringts. Tika nomainītas arī visas siltumtrases, un mēs bijām vieni no pirmajiem, kas mēģinājām lauzt Siltumtīklu monopolu. Pretestība bija milzīga, bet tagad ir apmierināti gan studenti, gan pasniedzēji, gan arī policijas darbinieki.
Tālāk solīti pa solītim risinājām siltumapgādes jautājumus arī citās universitātes ēkās. Tika uzbūvētas katlumājās Veterinārmedicīnas fakultātei, Sporta namam, bet pagājušajā gadā katlumāju rekonstruējām Čakstes bulvārī 7
un uzbūvējām Ražošanas apmācības centram Paula Lejiņa ielā 2.
Aizpērn izdevās aizstāvēt universitātes siltumapgādes koncepciju gan Zemkopības, gan Ekonomikas ministrijā, un ir iedalītas valsts investīcijas 2000. gadam.
Par kādiem līdzekļiem sākotnēji tika būvētas katlumājas?
– Lai uzceltu pirmo katlumāju pie Ekonomikas fakultātes, tika ņemts kredīts no Unibankas, ko mēs vēl arvien turpinām atmaksāt, bet pārējās tika būvētas no universitātes budžeta līdzekļiem.
Cik viena katlumāja izmaksā?
– Tas ir atkarīgs no jaudas. Piemēram, Ekonomikas fakultātes katlumāja kopā ar jauno siltumtrašu ierīkošanu izmaksāja 155 tūkstošus latu. Pērn rekonstruētā katlumāja Čakstes bulvārī, siltumtrašu nomaiņa un jaunas trases izbūve uz Meža fakultāti prasīja 128 tūkstošus latu. Šīm abām ir lielāka jauda, bet Sporta namam un Veterinārmedicīnas fakultātei katra katlumāja izmaksāja 40 tūkstošu latu.
Tie ir lieli līdzekļi. Vai nav bijis grūti tos atlicināt no samērā nelielā universitātes budžeta?
– Iesākumā šo jautājumu patiešām nebija viegli risināt, bet redzot, cik liels ir ietaupījums, tagad tikai retais vairs nesaprot, ka, ietaupot naudu no siltumapgādes, vairāk var atlicināt ēku remontdarbiem un citām vajadzībām.
Cik maksā universitātes saražotais siltums?
– Pašlaik viena gigakalorija izmaksā ap Ls 10, bet, ieskaitot kredītu, kas ir jāatdod, un ieguldītās investīcijas, mūsu gigakalorijas cena varētu būt Ls 15, bet pilsētā tā maksā vairāk nekā Ls 24. Tātad atšķirība ir skaidri redzama.
Kad universitātes siltumapgādes problēmas būs atrisinātas un atliks tikai apsaimniekot katlumājas?
– Šogad ir iecerēts ierīkot katlumāju Lauku inženieru fakultātē. Vēl dažas neskaidrības saistītas ar ēku Dobeles ielā 41, kas pagaidām paliek vienīgā, ko apkurina Siltumtīkli. Līdzīgi ir jārekonstruē arī pils katlumāja, kas vairs neatbilst mūsdienu prasībām. No augstskolas centrālās ēkas telpām tā ir «jānes ārā», jāizbūvē jauns gāzes vads, un, ja viss izdosies, tad jau 2001. gadā arī pie pils būs videi draudzīga katlumāja, kuru vairs nevajadzēs kurināt ar malku. Pēc pils katlumājas rekonstrukcijas 2001. gadā varēs teikt, ka siltumapgādes problēmas ir atrisinātas un visas universitātes ēkas tiks apsildītas ar pašu ražotu siltumu.
Pils remontdarbos ieguldīts gandrīz miljons latu
Nevar neievērot, kā atmostas Baltijā lielākā Jelgavas pils, LLU centrālā ēka.
– Kad es atnācu strādāt, pilī darbi jau bija uzsākti. Bija nomainīta visa iekšējā centrālapkures sistēma, uzsākti darbi pils pagrabā, un tas bija iespējams, pateicoties valsts piešķirtajām investīcijām. Arī pēdējos gados ir realizēti vairāki nozīmīgi ar pili saistīti projekti. Pabeigta pils drenāžas izbūve, sakārtoti ceļi un ietves ap celtni. Izbūvēts stāvlaukums pie pils, kas nu atrisina kādreiz aktuālo autotransporta novietošanas problēmu.
Kopumā LLU centrālajā ēkā ir veikts milzīgs darba apjoms. Līdz universitātes jubilejai sakārtota pils aula un vestibils. Atrisināta aulas akustikas problēma, un, saņemot no māksliniekiem labas atsauksmes, ir tiešām liels gandarījums par paveikto.
Jumta atjaunošana, kas turpināsies arī šogad, ir otrs svarīgākais jautājums aiz drenāžas. Tiks nomainīts jumts virs pils jaunā korpusa.
2000. gadā būs daudz darba mācību telpu atjaunošanā un uzlabošanā. Kapitāli tiks remontēta bibliotēkas zāle, arī Lauksaimniecības fakultātes telpu grupas un pilnīgi rekonstruēta Agronomisko analīžu laboratorija.
Daudziem interesē, kas notiks ar pils fasādi, kad tā tiks atjaunota, bet ir jāsaprot, ka šo jautājumu var risināt tikai pēc drenāžas, jumta un visu notekcauruļu sakārtošanas. Ja kāds domā, ka pils fasāde ir tikai jānokrāso, viņš ļoti maldās. Tai ir nepieciešams nopietns kapitālais remonts. Ja rīkoto konkursu rezultāti būs labi, tad ļoti iespējams, ka jau šogad sāksies pirmie fasādes rekonstrukcijas izmēģināšanas darbi. Ēkas ārienes atjaunošanai būs nepieciešami vairāki gadi, bet paralēli tam mēs centīsimies sakārtot pils iekšējās telpas.
Cik daudz līdzekļu pils atjaunošanā nāk no universitātes budžeta un cik no valsts investīcijām?
– Pēdējos gados ap 90% ir investīcijas un pārējais – no universitātes budžeta. Pērn pilī ieguldīti nepilni 300 tūkstoši latu, bet kopumā pēdējos gados – gandrīz miljons. Tajos lielākoties ietilpst valsts piešķirtās investīcijas, bet bez tām un universitātes budžeta līdzekļiem ir arī sponsoru devums.
Arī studentu dienesta viesnīcas ir Saimnieciskā dienesta pārziņā, kā jūs raksturotu stāvokli tajās?
– Dienesta viesnīcas šodien ir ļoti smags un sarežģīts jautājums, un man ir jāatvainojas studentiem par to, ka mēs nevaram pašlaik radīt tādus apstākļus, kādiem tiem vajadzētu būt, lai normāli noritētu jauniešu dzīve. Bet arī šīs problēmas nestāv uz vietas. Līdz ar siltumapgādes atrisināšanos ir uzlabota siltā ūdens piegāde dienesta viesnīcām.
Studenti nevar paši ar savām īres maksām segt visus ar kopmītnēm saistītos izdevumus, tomēr ir atrasti līdzekļi, lai sakārtotu jumtus. Šogad ir paredzēts 5. dienesta viesnīcai nomainīt jumta segumu. 5. un 6. dienesta viesnīcā jau ir individuālā elektrokontrole, un katrai istabiņai ir savs skaitītājs. Šogad, ja izdosies, skaitītāji tiks uzstādīti arī 9. dienesta viesnīcā.
Bet, lai uzlabotu viesnīcu stāvokli, ir nepieciešama abpusēja studentu un pārvaldnieku sadarbība. Ja ir izsistas durvis ar visiem rāmjiem, tās labojot, mazāk līdzekļu atliek citiem darbiem.
Pēdējos gados cenšamies sakārtot kopmītņu sanitāros mezglus – dušas, tualetes. Tāpat nākotnē jāuzlabo sildķermeņi (radiatori), kas nepieciešams ne tikai kopmītnēs, bet arī mācību korpusos, un, ja būs finansējums un mūsu darbība turpināsies līdzšinējā intensitātē, daudz ko vēl varēsim izdarīt.
Katram vadītājam, lai rezultatīvi strādātu, ir nepieciešama laba komanda, vai jums tāda ir?
– Manas darbības laikā komandā bijušas izmaiņas, un pašreiz citāda kļūst arī struktūra, bet gribu teikt tikai labus vārdus par saviem padotajiem, jo šodien ir daudz vieglāk strādāt ar tādiem cilvēkiem, kas ir gudrāki par tevi.
Domei trūkst koncepcijas, kā Jelgavai attīstīties
Kā jūs vērtējat Jelgavas Domes darbību?
– Manuprāt, Domei trūkst koncepcijas, kā Jelgavai vajadzētu attīstīties. Runājot par siltumapgādes jautājumu, vajadzēja uzklausīt jelgavnieku – uzņēmēju un siltuma patērētāju – viedokli, realizējot tik dārgu projektu. Tad risinājums būtu bijis labāks un nopietnāks.
Arī privatizācijas gaita nav bijusi tā veiksmīgākā. Salīdzinājumā ar Jelgavu citās pilsētās ir jūtama attīstība. Mūsu pilsētu tagad tautā sauc par Rīgas «guļamistabu». Šis tituls godu nedara, tāpēc vajadzētu darīt visu, lai tā nebūtu.
Ja nākamajās vēlēšanās jūsu kandidatūra tiktu izvirzīta, vai jūs piekristu kandidēt uz Jelgavas Domi?
– Godīgi sakot, par to neesmu domājis. Nez vai pašlaik to gribētu, jo man jau ir iesākts darbs un zinu, kādas problēmas tuvākajos gados būtu jāatrisina. Turklāt universitātē ir vienreizējs kolektīvs tāpēc, ka, vienmēr esot starp studentiem, var justies jaunāks. Man šķiet, ka tur varētu vēl ilgi strādāt. Tomēr, ja es Domei būtu vajadzīgs un ar savu padomu kaut ko varētu darīt pilsētas attīstības labā, šādu iespēju varētu apsvērt.
Ko jūs vēlētos sagaidīt no jaunā gadu tūkstoša?
– Pirmkārt gribētos, lai būtu lielāka saticība, jo ir apnikusi dubļu mešana no vienas puses uz otru, par ko varam lasīt presē. Tā vietā šis spēks varētu tikt virzīts, uzlabojot cilvēces labklājību. Līdz šim ļoti maz laika ir atlicis reālai problēmu risināšanai. Saticībai vajadzētu ienākt arī ģimenēs un kolektīvos, jo tā vislabāk palīdz atrisināt sarežģītus jautājumus.
