Jelgavas Domes deputāts Agris Celms («Latvijas ceļš») – intervijā Mārtiņam Pīlādzim.
Jelgavas Domes deputāts Agris Celms («Latvijas ceļš») – intervijā Mārtiņam Pīlādzim
Kā jūs vērtējat pašreizējo situāciju Domē?
– Tā, protams, ir sarežģīta, un par īsti normālu to uzskatīt nevar. Zināmā mērā Domē valda spriedze. Domāju, ka priekšsēdētājs U.Ivans izprot šo situāciju, bet uz drosmīgiem risinājumiem līdz šim nav gājis. Arī tas spriedzi tikai veicina. Priekšsēdētāja vietnieks J.Kaminskis ir sagatavojis lēmumprojektu, kas paredz Domes lēmējvaras nodalīšanu no izpildvaras un ir iekļauts rītdienas Domes sēdē kā viens no izskatāmajiem jautājumiem. Projekts paredz palielināt izpilddirektora funkcijas un atbildību, kas pašlaik ir ļoti būtiski un tālejoši. Ceru, ka deputātu vairākums šo lēmumu par funkciju pārdali atbalstīs, jo tā vismaz ir kaut kāda rīcība. Lai arī cik absurdi tas nebūtu, šķiet, ka Domes priekšsēdētājs ar savu vietnieku lēmumprojektā iekļautās idejas pilnībā nav izdiskutējuši. Konteksts līdz ar to veidojas delikāti saspīlēts.
Jautājums par izpildvaras reālu nodalīšanu no lēmējvaras Domē apspriests ne vienu reizi vien. Kas traucējis šādu lēmumu pieņemt agrāk?
– Agrāk Domes priekšsēdētājs U.Ivans un viņa vietnieks R.Vītoliņš bija kā vienotas komandas spēlētāji. Viņi bija precīzi sadalījuši darbības jomas un funkcijas, kaut arī nav noslēpums, ka šis tas «aizfunkcionēja» šķērsām. Kad par priekšsēdētāja vietnieku kļuva J.Kaminskis, viņam bija savs skatījums, kā šīs funkcijas varētu tikt sadalītas, taču galvenā pretestība nāca no priekšsēdētāja puses. Viņš negribēja izlaist no savām rokām vai nu daļu varas vai daļu naudas – precīzi nepateikšu. Būtība ir tā, ka varas mehānisms pašreiz nedarbojas. Ja pilsētas izpilddirektoram ir jālūdz atļauja Domes priekšsēdētājam, lai izteiktu rājienu sev pakļautam darbiniekam, situācija ir komiska.
Vai Domē šodien var runāt par konkrētu pozīciju un opozīciju, un, ja var, tad kur velkama robeža starp tām?
– Domes priekšsēdētāja nenoteiktā pozīcija šodien neļauj runāt par konkrētu pozīciju Domē kopumā. Ir jautājumi, kuru risināšanā U.Ivans balstās uz nosacīti labējo (centrisko?) spārnu, ko veido «zemsavieši», J.Kaminskis un A.Celms. Ir jautājumi, kuru pozitīvai risināšanai atbalsts tiek meklēts pretējā pusē. Līdz ar to daži no tiem, piemēram, 1999. gada budžeta pieņemšana, izvērtās par galīgu putru, kur nevarēja runāt ne par pozīcijas, ne par opozīcijas konstruktīviem viedokļiem.
Pat pašu deputātu vidū nav īstas skaidrības, vai U.Ivans pārstāv kādu politisko partiju Domē, vai pārstāv tikai sevi?
– Situācija arī šajā jautājumā ir ļoti neskaidra. U.Ivans ir «Latvijas ceļa» biedra kandidāts. Es biju viens no cilvēkiem, kas parakstīja galvojumu par U.Ivanu, un esmu arī viens no tiem, pēc kuru lūguma viņa kandidāta statuss ir «iesaldēts», jo viņa darbība ir visai atrauta no partijas. Mums ir diezgan problemātiski saskaņot ar U.Ivanu viedokļus, piemēram, partijas valdē. Zemnieku savienības valdes paziņojumā, kas bija publicēts arī «Ziņās», viņam tika jautāts – kādi politiskie spēki jūs atbalsta? Domāju, ka U.Ivans pats skaidri nevar atbildēt uz šo jautājumu. Situāciju vēl sarežģī gan V.Valaiņa, gan V.Vilciņas neskaidrais statuss.
Vai ir cerības, ka krīzes situāciju Domē deputātiem izdosies pārvarēt?
– Es lielas cerības lieku uz rītdienas Domes sēdi, kurā tiks skatīts jau iepriekšminētais lēmumprojekts. Tā varētu būt robežšķirtne, kas parādītu, kas Domē ir pozīcija, kas – opozīcija. Ja priekšsēdētājs un viņa vietnieks spēj vienoties par vienu pozīciju, par konkrētu pilsētas vadīšanas modeli, tad Dome šādā sastāvā un veidolā, iespējams, panāks nepieciešamos nosacījumus sekmīgai darbībai. Ja par šo modeli abi vienoties
nespēj, tā tik tiešām būs varas krīze. Tad kādam no viņiem ir jāatkāpjas vai arī deputātiem jāizšķiras par kādu radikālu lēmumu. Tomēr ceru, ka deputātu vairākumu šis projekts spēs apvienot.
Ja notikumi risināsies pēc otra scenārija, aktuāls kļūs jautājums par Domes vadības maiņu. Partiju vietējās nodaļās par to ir diskutēts, neoficiāli nosaukti arī kandidāti, kas varētu ieņemt Domes priekšsēdētāja vietu. Viens no tiem esat jūs. Ja deputāti izvirzīs jūsu kandidatūru, vai esat gatavs šo amatu ieņemt?
– Pirmkārt, es ceru, ka Dome spēs konsolidēties produktīvam darbam arī pašreizējā vadībā. Otrkārt, par jaunu priekšsēdētāju var runāt tikai tad, ja šis krēsls tādu vai citādu apstākļu dēļ kļuvis brīvs. Treškārt, ir iespējams arī cits scenārijs: nekas netiek mainīts, deputāti ne par ko nevienojas, turpina kašķēties un viens uz otru novelt atbildību. Šāds absurds var turpināties līdz pat nākamajām vēlēšanām. Tas, protams, būtu nožēlojami, jo katram politiķim vajadzētu būt savai aktīvai politiskajai stājai. Ja nu tomēr šis krēsls atbrīvojas, partijas valdē esmu devis solījumu: ja mana kandidatūra tiks izvirzīta, es neatteikšos.
Demokrātiskā sabiedrībā diskusija starp sabiedrību un varu ir pašsaprotama. Atvērta tipa sabiedrībā ir pieņemts varai (atbildīgām amatpersonām) reaģēt uz sabiedrības un preses kritiku. Jelgavas kontekstā varam runāt par zināmu varas atsvešinātību no sabiedrības. Kā jūs to vērtējat?
– Tas, ka amatpersonas ilgstoši nav atbildējušas uz kritiku presē, arī mani šokē. Es šādai pozīcijai pievienoties nevaru, bet arī viņu vietā atbildēt nevaru, jo mans tiešais darbs neļauj tik kompetenti iedziļināties problēmās, kas jārisina attiecīgajām amatpersonām. Neatbildēšana uz signāliem (es pasvītroju – signāliem), kas izskanējuši presē, labākajā gadījumā ir gļēvums, sliktākajā – šo signālu vai arī vainīgo amatpersonu slēpšana. Jāpiezīmē gan, ka diskusija ar jums, Pīlādža kungs, nav viegla, jo jūs vienmēr paturēsiet tiesības izteikt papildu komentārus, un tā šīs diskusijas var ilgt mūžīgi. Jāatzīst arī, ka ne vienmēr jūsu informācijas pasniegšanas maniere bijusi korekta.
Jā, situācija Domē ir spriedzes pilna, un viss sākās tāpēc, ka cilvēki, kuriem vajadzēja reaģēt pietiekami kompetenti, to nedarīja. Acīmredzot tieši tāpēc aktuāls ir jautājums par atbildības pārdali un konkretizēšanu.
Kādas ir jūsu pārstāvētās partijas izredzes nākamajās pašvaldības vēlēšanās?
– «Latvijas ceļš» nākamajās vēlēšanās spēs piedāvāt spēcīgāku sarakstu nekā iepriekšējās, jo gatavi tajās piedalīties bijušie Saeimas deputāti un arī partijas Jelgavas nodaļa šajā laikā ir nostiprinājusies.
Kā varētu mainīties politisko spēku samērs Domē pēc nākamajām vēlēšanām?
– Neesmu gaišreģis. Latvijas vēlētājs pagaidām ir ļoti svaidīgs un cer uz sava veida mesiju. To pierāda kaut vai tas, ka divās Saeimās pēc kārtas no 100 deputātiem 48 ir tādi, kas pārstāv agrāk neeksistējušas partijas un sarakstus. Zemēs, kur politiskā pieredze ir gadsimtu un pat ilgāka, svārstīgo vēlētāju ir līdz 10%, bet pie mums – trīs līdz četras reizes vairāk. Ja tomēr uzdrīkstos prognozēt, tad domāju, ka, vairāk nekā trīs vietas neviens politiskais spēks Jelgavā vairs neizcīnīs, jo nav jau tāda politiskā spēka (arī Latvijas mērogā), kas varētu piedāvāt tik radikālu pieeju ekonomisko problēmu risināšanā jebkurā nozarē, ka spētu iegūt nedalītas vēlētāju simpātijas. Skaidrs ir, ka mūsu nākotne ir saistīta ar tirgus ekonomiku, tāpēc labējo spēku pārsvars būs arī Jelgavas Domē. Es šeit domāju gan «Latvijas ceļu», gan Tautas partiju, gan arī Zemnieku savienību. Cik vietas izcīnīs sociāldemokrāti – divas vai trīs – grūti pateikt. Vienmēr jau būs cilvēki, kurus saistīs sociāldemokrātiskā pārdalīšanas un sociālās palīdzības filosofija. Jebkurā gadījumā noteicošs faktors būs arī tas, kādi cilvēki no katra politiskā spēka iekļūs Domē.
