Izlasīju 4. janvārī publicēto rakstu «Laikrakstam nav jābūt bada dzeguzei» un nesaprotu, kā cilvēkam var nepatikt patiesība.
Izlasīju 4. janvārī publicēto rakstu «Laikrakstam nav jābūt bada dzeguzei» un nesaprotu, kā cilvēkam var nepatikt patiesība. Tas man atgādina tos laikus, kad bija jāslavē padomju iekārta un jāapgalvo, ka padomju cilvēks ir vislaimīgākais. Kāpēc tagad iedzīvotāji jāiespundē mucā un kāpēc gan viņi nedrīkst zināt, kas notiek Jelgavā un Latvijā? Nevienam nav aizliegts rakstīt par labo. Ņemiet pildspalvu un rakstiet!
Bet es priecājos par katru atmaskojošu vārdu, tikai tā kaut kas var virzīties uz labo pusi.
Un vēl – ja man būtu teikšana, es no tiem priekšniekiem ieturētu naudu par katru kļūdainu un nepareizu lēmumu. Taču tagad ir tā: kļūdījās, radīja valstij zaudējumu, un nekādas atbildības, nekāda soda. Ja sāktu pieprasīt materiālu atlīdzību par kļūdām, viņi apdomātos, nevis tikai atkāptos no ieņemamā amata. Ja strādnieks saražo brāķi, viņam par to atvelk no algas, bet, ja priekšnieks kļūdās, viņš atkāpjas no ieņemamā amata un sāk strādāt citur, kur atkal pieļauj kļūdas. Tā ka liels paldies Pīlādža kungam!
Pretī poliklīnikai Pasta ielas un Sudrabu Edžus ielas krustojumā ir uzstādīti luksofori. Nospiežot pogu, parādās uzraksts «gaidet». Kāpēc ne «gaidīt» vai «gaidiet»? Vārda «gaidet» latviešu valodā nav.
Šēberga Jelgavā
