«Ziņas» pagājušā gada 14. decembrī rakstīja par nelikumībām, kādas pieļautas, iekasējot no iedzīvotājiem samaksu par siltummezglu celtniecības un montāžas darbiem.
«Ziņas» pagājušā gada 14. decembrī rakstīja par nelikumībām, kādas pieļautas, iekasējot no iedzīvotājiem samaksu par siltummezglu celtniecības un montāžas darbiem. Jautājām amatpersonām, kā tās varēja tikt pieļautas un kas ir atbildīgie.
Domes Pilsētsaimniecības departamenta direktors Aigars Ozols: – Tuvākajā laikā tiks precizētas visas galīgās izmaksas. Faktiski tās jau ir precizētas, nepieciešams tikai aprēķināt gala izmaksas līdz nomaksas galīgajam termiņam. Tiks dots uzdevums Nekustamo īpašumu pārvaldei sagatavot februāra rēķinos iedzīvotājiem četrus informācijas veidus: 1) kādas ir kopējās siltummezgla celtniecības un montāžas darbu izmaksas (galīgās izmaksas), 2) cik ir samaksāts, cik vēl nav, 4) galīgais termiņš, kurā mājas iedzīvotāji visu jau būs samaksājuši. Iedzīvotāji var neuztraukties, ja būs pārmaksāts, pārrēķins būs februārī. Skaidrojumu (kā varēja rasties šāda situācija) es saņēmu no NĪP direktora, kas varbūt ir objektīvs. NĪP izmaksas bija rēķinājusi, pamatojoties uz siltummezglu celtniecības un montāžas darbu iepriekšējām izmaksām. Dome no Valsts kases ņēma kredītu, ar ko norēķinājās par šiem darbiem, bet NĪP no iedzīvotājiem šo summu iekasē (trīs santīmus no iedzīvotāja), lai samaksātu Valsts kasei. Uzrādītas bija prognozējamās izmaksas, bet, pabeidzot darbu, jau tika konstatētas faktiskās izmaksas. Tā radās šī starpība: NĪP summu bija aprēķinājusi pēc prognozētajām izmaksām, bet tagad steidzami jāpārrēķina pēc faktiskajām izmaksām. Mēs uzticamies uzņēmumu vadītājiem, bet laikam jau kaut kāda kontrole ir vajadzīga. Iespējams, ka tā bija nepietiekama. Laikam jau kaut kāda amatpersonu nolaidība ir bijusi, mēs izmeklēsim un noskaidrosim atbildīgos.
Jelgavas Siltumtīklu direktors Genādijs Dupužs: – Siltummezglu montāžas un celtniecības darbu izmaksas ir iesniegtas ar parakstiem NĪP. Zem tām ir parakstījusies NĪP vadība. Kādus datus pārvalde ņēma, izrakstot rēķinus iedzīvotājiem, tā nav mūsu darīšana. NĪP amatpersonas parakstījās zem faktiskajām izmaksām, kur ir arī mūsu paraksti. Kādas summas NĪP uzrāda, mēs nevaram kontrolēt. Cik ir samaksāts, cik vēl jāmaksā – mums šādas informācijas vispār nav. Līgumā starp STU, Domi un NĪP ir rakstīts: no iedzīvotājiem jāiekasē pēc faktiskajām izmaksām. Kas tad traucē NĪP to darīt? Tas, ka NĪP esot saņēmis tikai datus par plānotajām izmaksām, neatbilst patiesībai, un avīze par to būs spiesta atbildēt tiesā. Fakti ir sagrozīti un akcenti uzlikti uz mūsu uzņēmumu kā vainīgo. Pirmkārt, mēs vispār neiekasējam naudu par šo daļu, kas bija jāatmaksā. Naudu ņēmām «caur tarifu». STU principā bija pret Domes lēmumu iekasēt naudu no iedzīvotājiem par siltummezgliem. Man nav saprotams, kādēļ NĪP izmantoja plānotās izmaksas, ja viņiem bija faktiskās. Es to jau visos līmeņos esmu pierādījis. Par šo jautājumu mani pārbaudīja Valsts kontrole, pat Drošības dienests. Man nav nekādas informācijas. Mēs iedevām attiecīgajām institūcijām analizēt, lai analizē. Jājautā pilsētas izpilddirektoram Strodam, kādēļ vispār šī problēma ir saasināta? Tā ir mākslīgi uzpūsta, lai saceltu iedzīvotājus pret STU.
Nekustamo īpašumu pārvaldes galvenais inženieris Juris Vidžis: – Jāprecizē, kas ir plānotās un kas faktiskās izmaksas. Faktiskās var apstiprināt tikai veikto celtniecības montāžas darbu tāmes, pieņemšanas, nodošanas akti, kurus mums līdz pat šim laikam STU nav iesniedzis.
Dupužs ir iedevis sarakstu ar cipariem bez atšifrējuma. To ir parakstījis nevis direktors vai direktora vietnieks, bet gan tehniskais direktors. Tas nav ne pieņemšanas, ne nodošanas akts, tā ir informācija par varbūtējām, celtniecības montāžas darbu izmaksām. Saraksts iesniegts 1998. gadā ar Masteiko parakstu. Tas ir vienīgais dokuments, kas ir saistošs NĪP. Kad bija iepriekšējās namu pārvaldes, tad bija arī ierakstīts līgumā – nodot nevis pēc celtniecības montāžas darbu tāmēm, bet pēc saraksta, bet tas ne visām namu pārvaldēm tika iesniegts. Nauda tika pārskaitīta pēc teorētiskajām izmaksām, par faktiskajām nekādu datu nav. Bet jautājums ir jāskata pēc būtības: kā var veikt celtniecības darbus, iepriekš neizstrādājot projektu, nesaskaņojot šo projektu tā, kā tas paredzēts būvnormatīvos. Jāsāk ir ar to. Beidzot jāsāk runāt arī par to, ka caur siltummezgliem iet aukstā ūdens ievads un no tā tiek ņemts arī karstais ūdens. Taču šim ievadam nav pietiekami liela caurlaidības spēja. Ir jābūt diviem ievadiem – karstajam un aukstajam ūdenim. To paredz arī attiecīgi būvnormatīvi. Bieži iedzīvotāji sūdzas, ka augšējos stāvos nav spiediena, visi bļauj, ka NĪP vainīgs. Bet tas ir tādēļ, ka siltummezglu celtniecības un montāžas darbi ir veikti patvaļīgi, ignorējot normatīvus. Ir jau arī Domes lēmums, ka bez saskaņošanas ar pārvaldītāju mājās neko nedrīkst būvēt, bet jūs domājat, kāds tos ir saskaņojis? Mums statūtos ir noteikts, ka jāvadās pēc Domes lēmuma, tādēļ arī naudu iekasējam, kā Dome noteikusi. Vai tiešām Pilsētsaimniecības departamenta darbinieki nesaprot, ka nav šo darbu pieņemšanas aktu?
