Ir klāt tas laiks, kad bez mutautiņa nu nekādi neiztikt.
Ir klāt tas laiks, kad bez mutautiņa nu nekādi neiztikt.
Ja ir vienalga, slapjo degunu var noslaucīt arī piedurknē un aizsvīdušos briļļu stiklus izberzēt ar pirkstu. Taču, ja sevi uzskatām par kulturālu cilvēku, parasti izmantojam kabatlakatiņus. Var ņemt papīra un pēc tam tos izmest vai arī netīros auduma mutautus mērcēt, vārīt un gludināt. Kādus izvēlēties, tā ir mūsu brīva izvēle.
Mazliet no vēstures
Modes vēstures grāmatās nav ziņu, kurā gadsimtā kāda dāma pirmoreiz sāka koķeti vēdināties ar elegantu smalka audekla kvadrātiņu. XV un XVI gadsimta mijā Itālijā, Francijā un Spānijā gandrīz vienlaicīgi parādījās mežģīnes, ar kurām tika greznots ne tikai augstdzimušu ļaužu apģērbs, bet arī mutautiņi. Itālijā tos sauca par fazzoletto, un no turienes tie sāka izplatīties Francijā, Vācijā un Čehijā.
Kabatlakatiņu, cepuru, cimdu, spieķu, vēdekļu un citu aksesuāru lietošana tika stingri reglamentēta. Šie smalkie priekšmeti norādīja uz valkātāja dižciltību un bagātību. Piemēram, 1644. gadā Parīzē iznāca grāmata «Likumi par franču laipnību», kurā bija izklāstīts, kā uzvedas un jāģērbjas atbilstošās situācijās, arī, kad drīkst un kad aizliegts lietot mutautu.
Kabatlakats kā greznumlieta rotāja ne tikai dāmas. XVIII gadsimtā – galantajā rokoko laikā – vīrieši ne tikai pūderējās, bet tērpu darināšanai izmantoja vieglus audumus un mežģīnes. Viņu kabatas pildīja moderni sīkumi – mutauti, šņaucamās tabakas dozes, smaržu flakoni.
Praktiskai vajadzībai kabatlakatiņus sāka izmantot 19. gadsimtā, kad ar tiem atļāvās noslaucīt arī nosvīdušo pieri vai pilošu degunu.
Papīra vai auduma
Vēl pirms dažiem gadiem izvēles nebija – tikai auduma. Tas bija parasts katūna gabaliņš ar mazliet izplūdušu puķīšu apdrukājumu vai šauru sintētisku špicīti. Ja palaimējās, varēja lepoties ar skaistu kabatdrāniņu no ārzemju radu sūtītās paciņas vai «pa blatu» iegūtu indiešu ražojuma batista mutautiņu. Kādu laiku ļoti populāri bija krāšņi kabatlakatiņi, kuru maliņas bija grezni aptamborētas vai rotātas ar kuģīšu (frivolitē) mežģīnēm.
Tagad daudz vieglāk ir nopirkt papīra mutautiņus. Tie tiek piedāvāti vai katrā kioskā un veikalā, par aptiekām pat nerunājot. Parasti mazajā paciņā ir 10 vairākslāņu salvetīšu, un to cena svārstās no Ls 0,06 līdz 0,11. Tā atkarīga no tā, kādas firmas, kvalitātes un kurā vietā jūs mutautus pirksiet. Iespējams, ka stipru iesnu gadījumā ir vērts iegādāties maigākas salvetes lielākā iepakojumā. Arī no higiēnas viedokļa papīra izstrādājumi ir praktiski.
Ja ir iesnas, var izmantot arī salvetes, kas domātas kosmētikas noņemšanai. Noslauki degumu un – atkritumu grozā! Šādā lielā iepakojumā parasti ir 100 gabalu, un cena svārstās no
Ls 0,55 līdz Ls 0,90.
Auduma mutautu izvēle diemžēl nav tik liela. Jelgavā tādus nopirkt noteikti ir grūtāk nekā papīra salvetes. Vislētākie auduma kabatlakatiņi ir tirgū (ar uzdrukātām puķītēm un ne pārāk kvalitatīvi apšūtu līkloču maliņu) un maksā desmit santīmu. Taču, kamēr jauni, tie ir stīvi un degunu var tikai nobrāzt, nevis noslaucīt, bet pēc mazgāšanas pārvēršas neizteiksmīgā lupatiņā. Veikalos kabatlakatiņi maksā, sākot no Ls 0,20 un vairāk. Taču labas kvalitātes kungu mutautus Jelgavā nopirkt neizdevās.
Pieminami bērniem domātie kabatlakatiņi ar košām zvēriņu bildītēm. Taču no praktiskā viedokļa mazulim labāk kabatiņā ielikt dažus papīra mutautus, kurus pēc deguna noslaucīšanas var izmest.
Aptaujātās pārdevējas uzskata, ka arī mutautu lietošanā tiek ievērotas tradīcijas. Vecāka gadagājuma cilvēki izvēlas auduma, bet jauni – papīra kabatlakatus.
Tagad, kad pastiprināti slimojam ar gripu un saaukstēšanās slimībām, noderēs gan papīra, gan auduma lakatiņi.
Dāvanai – romantisku mutautiņu
Kabatlakatiņus nedrīkst dāvināt, tā uzdāvinot arī asaras. To var labot, ja devējam par mutautiem samaksā simbolisku summu.
Atcerēsimies, ka kādreiz kabatlakatiņš bija greznumlieta. Tāpēc čaklas rokdarbnieces var iepriecināt kādu dāmu ar šādu krāšņu nieciņu.
Plāna auduma kvadrātam apmēram 0,5 – 0,8 cm no visām malām izvelk vienu diegu. Maliņu dubulti noloka, piediedz un pa izvilkto līniju aptamborē ar īsajiem stabiņiem. Tālāk darina izvēlēto mežģīni.
