Šodien sumināmi trīs kungi – Roberts, Raitis un Raits –, kā arī dāma – Roberta. 14. janvāris ir svētki arī Raitim Ašmanim – mūziķim sirdī un dvēselē, Jelgavas Mūzikas koledžas pedagogam un bigbenda vadītājam.
Šodien sumināmi trīs kungi – Roberts, Raitis un Raits –, kā arī dāma – Roberta.
14. janvāris ir svētki arī Raitim Ašmanim – mūziķim sirdī un dvēselē, Jelgavas Mūzikas koledžas pedagogam un bigbenda vadītājam.
– Es pat lāgā nezinu, kāpēc vecāki mani tā nosaukuši. Mamma ir teikusi, ka no tā iznācis visai jauks mīļvārdiņš – Raitiņš. Bet laikam jau vārds man dots ar tālredzīgu domu. Raitis Ašmanis – tā vien prasās visu darīt raiti un aši, – saka gaviļnieks.
Bērnībā Raitis centies savu vārda un uzvārda sakritību attaisnot, jo gribējies visu paveikt ļoti ātri.
– Vienu brīdi man pat bija iesauka Ašais, taču tā ātri pazuda. Varbūt tāpēc, ka, gadiem ejot, kļuvu arvien prātīgāks un karstu putru vairs nestrēbu, – prāto gaviļnieks.
Par svinību dienām Raitis saka atklāti:
– Jau iepriekš ieskatos kalendārā un pārliecinos, kurā dienā tā iekrīt. Ja darbadienā, tad varu gaidīt dažādus brīnumus. Reiz koledžas audzēkņi neļāva sākt stundu, pirms nebija nospēlēts apsveikums «Happy Birthday to You». Es gan skaidroju, ka man ir tikai vārdadiena, bet tas nebija galvenais. Visu noteica pārsteiguma mirklis.
Elektronikas laikmetā vārdadienās Raitis neiztiek bez daudzām ziņām un apsveikumiem, kas pie viņa nonāk ar mobilā tālruņa palīdzību. Savukārt tie, kas ierodas ciemos, protams, atnes pa dāvaniņai.
– Vislielākie prieki ir tad, ja tiek papildināta mana plašā ierakstu kolekcija. Tad es saku: nu gan trāpīji, jo nav nemaz tik viegli nopirkt ko tādu, kā man nav. Tāpēc draugi jau ilgu laiku pirms vārdadienas mēģina izzināt, kā vēl trūkst, – stāsta Raitis.
Gaviļnieku visvairāk spēj apbēdināt tas, ka cilvēki nepasaka vai neizdara kaut ko līdz galam, jo tā rodas pārpratumi un asumi. Ja kaut kas apsolīts vai norunāts, tad nav divu domu – dotais vārds jātur.
– Ja man izdodas izdarīt kaut ko labu, prieks ir neviltots. Patīk, ka varu iepriecināt citus cilvēkus. Pedagoga darbam ir sava garoziņa, bet arī tajā var gūt kādu prieciņu, un tad tie ir dubulti svētki, – spriež Raitis.
