Gleznotājs Klods Monē (1840 – 1926) dzimis Parīzē sīktirgotāja ģimenē.
Gleznotājs Klods Monē (1840 – 1926) dzimis Parīzē sīktirgotāja ģimenē. 19 gadu vecumā sācis studēt mākslu. 1874.gadā neatkarīgo mākslinieku izstādē, ko rīkoja kā pretreakciju oficiālā Salona ikgadējai izstādei, tika iekļauta Monē glezna «Impresija. Saullēkts». Kritiķu atsauksmēs nievīgais jauno mākslinieku apzīmējums «impresionisti» iesakņojās pasaules mākslas vēsturē kā virziena nosaukums. Klods Monē visu mūžu palika uzticīgs impresionistiskai gleznošanas manierei, kas balstījās uz gaismas dažādo iedarbību uz matēriju. Rezultātā tapa dažādos dienas posmos un gadalaikos gleznoti objekti – siena kaudzes, Senlazāra dzelzceļa stacija Parīzē, Ruānas katedrāle. Ap 1908. gadu Monē pamazām sāka zaudēt redzi, tomēr, pateicoties operācijai, to izdevās glābt, lai arī mākslinieka krāsu izjūta tika deformēta. 1926. gadā Klods Monē mira savā mājā Živernī, kur tapušas daudzas gleznas, tai skaitā slavenie ūdensrožu gleznojumi.
Zinātnieks Alfrēds Maršals (1842 – 1924) dzimis Londonā bankas kasiera ģimenē. 19 gadu vecumā Maršalam izdevās atraisīties no dievbijīgās ģimenes važām, un viņš nodevās matemātikas studijām. 1868. gadā Maršals kļuva par docētāju Kembridžā, bet 1885. gadā – par politiskās ekonomijas profesoru. Viens no galvenajiem zinātnieka ieguldījumiem ir ekonomikas definēšana par patstāvīgu zinātnes nozari. 1903. gadā Kembridža kā pirmā universitāte pasaulē iedibināja ekonomikas kursu. Alfrēda Maršala galvenie darbi ir «Ekonomikas principi» (1890) un «Rūpniecība un tirdzniecība» (1919). 1924. gadā Alfrēds Maršals Kembridžā mira.
