Šodien steidziet vārdadienā sveikt visus Antonus un Antus, arī Teteles pamatskolas direktoru Antonu Želnu!
Šodien steidziet vārdadienā sveikt visus Antonus un Antus, arī Teteles pamatskolas direktoru Antonu Želnu!
– Es gan laikam esmu viens no tiem retajiem, kas visu mūžu nav «nēsājis» tikai vienu vārdu. Patiesībā vecāku dotais man ir Antonijs, bet kara laikā, kad visi dokumenti pazuda, man tika piešķirts vārds Antons. Pirmā, kas ar to izteica neapmierinātību, bija sieva. Viņa bažījās, ka nu mani vairs nebūs iespējams saukt īpašā mīļvārdiņā, jo Antons ir tāds stingrs vārds, – spriež gaviļnieks.
Taču pats šodienas gaviļnieks ar savu vārdu ir apmierināts un priecājas, ka gan viņa meitai, gan mazbērniem tas kļuvis mīļš.
– Meita mēdz teikt, ka Antons ir kārtīgs vīrieša vārds. Patiesībā es tāds arī esmu: ja reiz ko ieņemu galvā, tad visiem spēkiem cenšos to īstenot, – atzīst Antons.
Vārdadienas gaviļnieka dzīvē ienāca tikai pēckara gados, jo viņa dzimtajā pusē Latgalē ar šādām svinībām neviens neaizrāvās un arī kara laikā tās netika rīkotas.
– Kad sāku dzīvot Jelgavas rajonā, tā pa īstam sapratu, kas ir vārdadienas. Parasti mani apsveic skolas darbinieku kolektīvs, īpaši virtuves cilvēki, jo viņi zina, ka mani mīļākie našķi ir saldumi. Tas varbūt tāpēc, ka nekad mūžā neesmu smēķējis, – prāto Antons.
Par labākajām dāvanām Antons uzskata tās, kuras nav iespējams uzreiz izlietot.
– Nesen mājās pārskatīju savu grāmatu plauktu un atradu Skolu valdes dāvāto albumu, kurā bija ierakstīti tik mīļi vārdi, ka man uzreiz ap sirdi kļuva siltāk, – teic Antons.
Gaviļnieka lielākā aizraušanās ir šaušana – visi jaunības gadi aizvadīti medībās.
– Mana sieva pat neatceras brīvdienas, kad es būtu bijis mājās – vienmēr gāju medībās. Tad tā sistēma nedaudz mainījās, un tagad mans vienīgais prieks ir šaušanas nodarbības. Skolā bērniem mācu šaut ar pneimatiskajām šautenēm pulciņā, kur ikvienam ir iespēja izmēģināt savus spēkus. Kaut kas taču ir jādara, lai zēnu ikdienu vairāk noslogotu un padarītu mērķtiecīgāku, – skaidro skolotājs.
