Domes deputāts Viktors Valainis – intervijā Mārtiņam Pīlādzim.
Pēc deputātu pieprasījuma 13. janvārī Domes priekšsēdētājam Uldim Ivanam bija jāiesniedz sava rīcības programma 2000. gadam. Tas netika izdarīts. Jūs esat viens no deputātiem, kas parakstīja pieprasījumu. 27. janvārī bija paredzēts šo programmu izskatīt un pieņemt arī lēmumu. Nav zināms, vai deputāti – ja arī U.Ivans programmu iesniegs – paspēs līdz nākamajai Domes sēdei ar to iepazīties. Ja tomēr tā netiks iesniegta, kāda, jūsuprāt, būs deputātu tālākā rīcība?
– Domes priekšsēdētāja programma tika gaidīta jau sen. Neformālās sarunās deputāti to lūdza jau kopš 1999. gada vasaras vidus. Pienāca rudens, taču nekādu rezultātu nebija. Tad sekoja Zemnieku savienības Jelgavas nodaļas valdes paziņojums, – nu jau pieprasot sniegt atbildi. Atbildes nebija. Pēc tam «Ziņās» tika publicēts Tautas partijas Jelgavas nodaļas paziņojums. Tagad 27. janvāris ir pasludināts par «pēdējo robežu». Ja uz šo Domes sēdi programma nebūs iesniegta izskatīšanai, domāju, ka atradīsies pieci deputāti, kas ierosinās izskatīt Domes priekšsēdētāja atbilstību ieņemamajam amatam.
Iepriekšējā Domes sēdē priekšsēdētāja vietnieks Juris Kaminskis iesniedza lēmumprojektu, kas paredzēja izpildvaru nodalīt no lēmējvaras, bet tas neguva deputātu vairākuma atbalstu. Kaut arī J.Kaminskis, iepazīstinot ar savu projektu, vairākkārt minēja U.Ivana vārdu, man neradās pārliecība, ka piedāvātais ir Domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka vienota pozīcija.
– Jautājumā par nepieciešamību «pārdalīt» varu deputātu vairākums ir vienots. Domas dalās tikai risinājumā, respektīvi, kādā veidā sadalīt funkcijas, pienākumus, tiesības un atbildību starp Domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku un pilsētas izpilddirektoru.
Pilsētas izpilddirektors Jurijs Strods ir iesniedzis lēmumprojektu par Jelgavas Siltumtīklu direktora Genādija Dupuža atbrīvošanu no ieņemamā amata. Pēc J.Stroda palīdzes Dinas Platbārdes informācijas, šis jautājums varētu tikt izskatīts jau nākamajā Domes sēdē.
– Jā, arī man J.Strods apliecināja, ka šāds lēmumprojekts ir iesniegts Domes priekšsēdētājam U.Ivanam. Protams, lai deputāti par to varētu lemt, ir nepieciešams attiecīgs juridisks pamatojums G.Dupuža atbrīvošanai. Pretējā gadījumā tā būtu linča tiesa, nevis objektīvs lēmums. Taču pretēji «Ziņās» izskanējušajai informācijai, ka lēmumprojekts ir nodots izskatīšanai Domes Pilsētsaimniecības komitejā, tās vadītāja Velga Vilciņa man noliedza, ka viņai būtu kaut kas zināms par šāda dokumenta esamību.
Kā jūs komentētu šādu informācijas pretrunīgumu? Tādi gadījumi Jelgavas Domē nav retums. Dīvainas manipulācijas ar grāmatvedības datiem, pilnīgi pretēji amatpersonu paziņojumi… Vēl nesen Domes sēdē izpilddirektors J.Strods paziņoja par deputātu maldināšanu un siltumenerģijas patērētāju parādu palielināšanos par vienu miljonu latu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Jau nākamajā Domes sēdē J.Stroda padotais Pilsētsaimniecības departamenta direktors Aigars Ozols apgalvoja, ka par parādu palielināšanos nav nekāda pamata runāt… utt.
– Es šīs galma spēlītes nesaprotu. Būtībā tā ir Domes priekšsēdētāja nevēlēšanās risināt konkrētu jautājumu. Domes amatpersonas taču strādā vienā ēkā – gan priekšsēdētājs, gan izpilddirektors, gan arī departamenta direktors. Kā iespējams kaut kur pazust dokumentam starp dažiem Domes kabinetiem?! Un kāpēc šādus jautājumus nerisināt pilnīgi atklāti? Ja kāds uzskata, ka G.Dupužu atbrīvot no ieņemamā amata nav nekāda juridiska pamata, lūdzu, izsakiet savus argumentus! Bet, ja argumentu nav un – tieši otrādi – ir noteikts juridisks pamats atbrīvošanai, jautājums nekavējoties jāizskata Domes sēdē.
Vai daudzkārtēja Domes lēmumu un pilsētas izpilddirektora rīkojumu nepildīšana, kā arī gadiem ilguša likumu ignorance uzņēmuma saimnieciski finansiālajā darbībā ir pietiekams pamats, lai atbrīvotu no ieņemamā amata uzņēmuma vadītāju?
– Noteikti. Ja šāds pamatojums tiks iesniegts, deputātiem nemaz nav tiesību nebalsot par G.Dupuža atbrīvošanu. Taču argumentiem ir jābūt, pretējā gadījumā ar tiesas lēmumu uzņēmuma direktors būs jāatjauno darbā. Turklāt, ja tiek uzrādīts, ka G.Dupužs nav pildījis konkrētus Domes lēmumus vai amatpersonu rīkojumus vai arī nav ievērojis likumus, ir jābūt viņa paskaidrojumiem, kāpēc tas attiecīgajā gadījumā nav darīts utt. Ja tam būs pamatojums, es balsošu par STU direktora atbrīvošanu no ieņemamā amata.
Kā jūs vērtējat deputāta Agra Celma partijai doto solījumu kandidēt uz Domes priekšsēdētāja amatu, ja to zaudēs viņa partijas kolēģis U.Ivans?
– Jāsāk jau ar to, ka Domē nav ne izteiktas pozīcijas, ne arī opozīcijas. Tādi īsti opozicionāri varētu būt sociāldemokrāti Jānis Bērziņš, Pēteris Miļūns. Atsevišķos jautājumos – tagad jau Tautas partijas deputāte V.Vilciņa, taču viņas nostāja ir diezgan neprognozējama. Opozīcijā ir Ēvalds Dreimanis, daļējā – «zemsavieši» Harijs Veģeris, Voldemārs Strīķis un Dace Olte, taču citkārt viņi ieņem to pašu nostāju, ko U.Ivans. Nesaprotamā «pozīcijā» ir arī «Latvijas ceļa» deputāts A.Celms, jo, manuprāt, nav īsti ētiski U.Ivanu kā nākamo partijas biedru turēt tādā kā pavadā – vienubrīd dot rekomendāciju, bet tad to iesaldēt, liedzot U.Ivanam kļūt par «LC» biedru. Kā var būt, ka vienas partijas biedrs (kandidāts) ir Domes priekšsēdētājs, bet otrs šīs pašas partijas biedrs jau kandidē (izteicis savu piekrišanu) uz viņa «krēslu», kas vēl nav brīvs. Man šāda rīcībā morāli šķiet nesimpātiska.
Kādi bija iemesli jūsu aiziešanai no Tautas partijas?
– Kad «Saimnieks» (no manis neatkarīgu iemeslu dēļ) izjuka, vajadzēja domāt par darbību citā partijā, jo 99 procentos par politiķi nevar teikt, ka «arī viens ir karotājs», kurš savas idejas var īstenot vienatnē. Kad izvēlējos Tautas partiju, es cerēju, ka spēs izveidoties spēcīga profesionāļu komanda, kurā tajā pašā laikā tiks uzklausītas arī katra domas. Izrādījās, ka Tautas partijā nestrādā komandas princips un viedokļu plurālismu aizstāj kuluāru intrigas. Vairāk nekā gada laikā Tautas partijas Jelgavas nodaļa tā arī nespēja uzsākt normālu darbību. Iespējams, ka šeit
vēl aizvien kāds cer, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās ar Andra Šķēles vārdu uz lūpām visus varēs «nomētāt ar cepurēm». Taču iekļūšana Domē, manuprāt, nav pašvērtība.
Kāda ir jūsu pozīcija Domē?
– Faktiski visu laiku esmu bijis opozīcijā – jau kopš tika izveidota frakcija «Centrs», kuru vadīja J.Kaminskis un kurā vēl bija visi trīs «zemsavieši» un es. Kad J.Kaminski ievēlēja par priekšsēdētāja vietnieku, frakcijas būtībā izjuka, jo J.Kaminskis vairumā gadījumu konsekventi pievienojās U.Ivana «pozīcijai». Pašlaik Domes deputāti U.Ivana nespējas uzņemties atbildību dēļ kļuvuši par ķīlniekiem rindai administrācijas neizdarību. Piemēram, vairāku gadu garumā ir pieļauts, ka krājas parādu tūkstoši par izlietoto siltumenerģiju – katru gadu ap 500 000 latu. Jāatzīst, ka gan Domes priekšsēdētājs U.Ivans, gan viņa bijušais vietnieks Raitis Vītoliņš, akceptējot Pasaules Bankas projektu un ar to saistīto kredītu, pilnībā neapzinājās, kādas sekas no tā var būt pilsētai, ja projektā ietvertās prognozes neīstenosies. Taču šodien jāapzinās arī kas cits: ja valsts nespēs finansiāli atbalstīt Jelgavas pašvaldību (piemēram, dzēšot vai samazinot parādu «Latvijas gāzei»), tad pats Dievs Domes priekšsēdētāja amatā nespēs izvest pilsētu no krīzes.
Ir arī otrā šīs problēmas puse, kas saistās ar finansu lietu nesakārtotību un daudzajām nelikumībām Jelgavas Siltumtīklu darbībā.
– Jā, runa ir arī par to, kā saņemtie līdzekļi ir izmantoti un kāda ir šo ieguldījumu atdeve, piemēram, katlumāju lietderības koeficients šodien nebūt nav tik augsts, kā tika projektēts. Arī siltuma zudumi tīklos nav samazinājušies tādā apjomā, kā bija cerēts. Tas nozīmē, ka eksperti ir kļūdījušies, sākotnēji novērtējot siltumtīklu stāvokli.
Pāri šīm problēmām, būtībā kā šo problēmu ilgstošas nerisināšanas sekas ir, maigi izsakoties, saspringtā situācija pašvaldības budžetā.
– Budžeta «atveseļošanai» ir tikai viens ceļš: jāpalielina ieņēmumi un jāsamazina izdevumi. Bez valsts dotācijām ieņēmumu daļu būtiski palielināt, jādomā, nebūs iespējams. Atliek samazināt izdevumus.
