Pašlaik piena šķirnes lopu audzēšanā iezīmējas jaunas tendences – tiek izmainīts pašreizējais govju tips.
Pašlaik piena šķirnes lopu audzēšanā iezīmējas jaunas tendences – tiek izmainīts pašreizējais govju tips.
Patlaban tiek veidoti lielāka auguma dzīvnieki ar lielāku dzīvmasu (600 līdz 700 kg), garākām kājām, spēcīgāki.
Cieņā būs garkājes
Govij jābūt lielākai augumā, lai varētu apēst lielāku barības daudzumu un ražot vairāk piena. Nozīmīgs ir arī tesmeņa apakšējās malas attālums no zemes. Govīm ar garākām kājām tesmenis ir augstāk. Tas nodrošina mazāk traumu un atvieglina slaukšanas procesu.
Pašlaik apsēklošanas tīklā ir daudz augstvērtīgu vaislinieku, kurus izmantojot, var panākt vēlamo rezultātu. Tomēr jāatceras, ka visu noteiks ēdināšana – jo augstražīgāks dzīvnieks, jo prasīgāks tas ir pēc barības. Latvijas brūnās šķirnes ganāmpulkos var tikt izmantoti Dānijas sarkanās šķirnes vai Zviedrijas sarkanraibās šķirnes vaislinieki – atkarībā no tā, ko grib panākt. Vispirms gan vajadzētu konsultēties ar ciltslietu speciālistu.
Katrai govij – pase
Ganāmpulka pārraudzību, liellopu reģistru, sertifikāciju un citu ar ciltsdarbu saistītu jautājumu risināšanu regulē vairāki normatīvie dokumenti. Piemēram, instrukcijā par cilts dokumentācijas kārtošanu ir noteikts, kādiem dokumentiem ir obligāti jābūt katrā saimniecībā. Tie ir šādi:
dzīvnieka individuālā uzskaites kartīte,
dzīvnieka pase,
fermas reģistra grāmata,
ganāmpulka reģistrācijas kartīte,
dzīvnieka apzīmēšanas akts, dzīvnieka pārvietošanas akts,
dzīvnieka apsēklošanas lapa,
jaundzīvnieka reģistrācijas žurnāls,
produktivitātes kontroles lapa.
Šādiem dokumentiem jābūt katrā piena ganāmpulka saimniecībā. Izņēmums ir dzīvnieku individuālās uzskaites kartītes un produktivitātes kontroles lapas. Tās varētu nebūt ganāmpulkos, kas nav pārraudzībā.
Talkā nāk datori
Jāatzīmē, ka pašlaik tiek ieviesta jauna datorprogramma, kas apvienos līdzšinējo pārraudzības un ganāmpulka reģistra programmu. Ar to pašlaik nodarbojas Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs. Pāreju uz jauno programmu sarežģī tas, ka savlaicīgi netiek iesniegti visi dokumenti. Ganāmpulka īpašniekam informācija par izmaiņām jāiesniedz līdz ar reģistra dokumentiem, turklāt visu laiku regulāri, nevis vienreiz gadā. Tas attiecas kā uz pārraudzības, tā arī uz visiem pārējiem ganāmpulkiem. Ganāmpulka īpašniekam jārūpējas, lai par viņa mājlopiem informāciju saņemtu datu apstrādes centrs. Kad dzīvnieks piedzimst, tam ieliek abās ausīs krotāliju un aizpilda dzīvnieka apzīmēšanas aktu; kad tas tiek pārvietots uz citu ganāmpulku vai arī no cita ir ienācis, saimnieks aizpilda dzīvnieka pārvietošanas aktu. Mājlopa pasi iesniedz no likvidētiem dzīvniekiem. Visus šos dokumentus, kā arī dzīvnieka apsēklošanas lapu var aizpildīt un iesniegt tikai par reģistrētiem un apzīmētiem dzīvniekiem.
Kontrolieru netrūks
Ir pienācis brīdis, kad attiecīgās institūcijas visu kontrolēs un prasīs ganāmpulka īpašnieka atbildību par tā reģistra kārtību saimniecībā. Viena no kontrolējošām institūcijām būs veterinārais dienests, kas, pārbaudot govju veselību, interesēsies arī par ganāmpulka reģistra gaitu.
Ganāmpulku īpašniekiem vienmēr vajadzētu zināt, cik ilgam laikam pietiks krotāliju, un savlaicīgi tās pasūtīt.
Katrā pagastā ir speciālists, kas pārzina reģistra lietas. Ganāmpulka īpašniekam savlaicīgi jāziņo šim cilvēkam par dzīvnieku kustību fermā. Neskaidrību gadījumos var zvanīt uz Lauksaimniecības departamentu pa tālruni 3027438.
