Pagājušajā nedēļā pēc akciju sabiedrības «Jelgavas Cukurfabrika» ģenerāldirektora Harija Veģera un iniciatīvas grupas ierosinājuma kopā tika saaicināti fabrikas nākotnē un cukura ražošanā ieinteresētie.
Pagājušajā nedēļā pēc akciju sabiedrības «Jelgavas Cukurfabrika» ģenerāldirektora Harija Veģera un iniciatīvas grupas ierosinājuma kopā tika saaicināti fabrikas nākotnē un cukura ražošanā ieinteresētie, lai spriestu par Jelgavas Cukurfabrikas rīcību 2000. un tālākajos gados. Taču būtu svarīgi, lai savus secinājumus par šo koncepciju izsaka katrs cukurbiešu audzētājs, akcionārs.
Redzot pašreizējo situāciju biešu pieņemšanas vietās, ir skaidrs, ka ļoti vajag rekonstruēt biešu pieņemšanas laukumus un nākamajos gados nodrošināt biešu pieņemšanu visu diennakti.
Ir jātiek arī skaidrībā, ko darīt ar cukura ražošanas blakusproduktiem – melasi un graizījumiem. Varētu iekārtot pie cukurfabrikas lopbarības ražošanas cehu. Tas dažam zemniekam atrisinātu arī graudu realizācijas problēmas: labību pārstrādei pieņemtu Cukurfabrikas cehā.
Vēl viens iniciatīvas grupas ierosinājums ir Cukurfabrikas TEC pārkārtot kurināšanai ar šķeldu. Tas nozīmē, ka pie cukura ražotnes tiktu attīstīta arī kokapstrāde. Attīstot lopbarības ražošanu, būs vajadzīgs daudz eiropaliktņu. To līmētajās detaļās varēs izmantot nestandarta koksni. Mežu īpašnieki varēs izlietot visus atkritumus līdz pēdējam žagaram. Cilvēkiem būs darbs pilsētas ainavu izveidošanā un mežu tīrīšanā.
Ir jāizšķiras par Jēkabpils Cukurfabrikas likteni. Ja tās ražošanas telpas nevar izmantot, tās jādemontē. Vispār pie cukurfabrikas varētu izveidot «pieminekļu» novākšanas brigādi, kas būvgružus izmantotu lauku ceļu sakārtošanai.
Tas viss kopumā nozīmē, ka fabrikai būtu jānoslēdz sadarbības līgums ar LLU par speciālistu pieaicināšanu un studentu praksēm, ar Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju savienību, meža apsaimniekotājiem, ar sabiedrību «Turība», saldumu ražotājiem, kartupeļu audzētājiem, piensaimniekiem, gaļas ražotājiem un vēl daudziem citiem uzņēmumiem, organizācijām un kooperatīvajām sabiedrībām, kas gribēs sadarboties. Mēs visi viens ar otru esam saistīti. Līdz ar to visiem būtu vajadzīga vienota finansu sistēma, krājaizdevu sabiedrība. Reģionālā pārvalde nevar eksistēt bez savas finansu sistēmas ar zemu aizdevuma likmi. Bet, ja esam vienota finansu sistēma, tad visa darbība varēs notikt ar pēcmaksu, noformējot kredītu, utt.
Lai varētu realizēt šos priekšlikumus, lūdzam valdību atvēlēt finansējumu no SAPARD līdzekļiem 5 miljonu latu apmērā un piešķirt 2 miljonus latu no valsts subsīdiju fonda.
Realizējot mūsu programmu un pilsētas programmas, ieguvējs būs viss Zemgales reģions – gan pilsētnieki, gan lauksaimnieki. Šis ir vislabākais variants, kā pēc iespējas ātrāk radīt jaunas darba vietas. Līdzekļi tiks izmantoti pārsvarā tehnikas iegādei, katrs rēķins un maksājums tiks saskaņots ar Zemkopības ministrijas subsīdiju komisiju.
