Pēc pirmajiem dokumentiem, kas liecina par bibliotēkas atjaunošanas darbu, redzams, ka sākotnēji bijusi iecere veidot zinātnisku, nevis tautas bibliotēku.
Pēc pirmajiem dokumentiem, kas liecina par bibliotēkas atjaunošanas darbu, redzams, ka sākotnēji bijusi iecere veidot zinātnisku, nevis tautas bibliotēku. Latvijas PSR Kultūrizglītības iestāžu komitejas priekšsēdētāja iesniegumā Valsts fonda literatūras pārvaldes priekšniekam paskaidroti galvenie bibliotēkas atjaunošanas darba virzieni: Jelgava, kādreizējā Kurzemes hercogu rezidence, pēc Rīgas bija ievērojamākais kultūras centrs un vienmēr lielu uzmanību veltīja mākslas, literatūras un izglītības attīstībai. Šo virzienu vēlams saglabāt un, atjaunojot bibliotēku, komplektēt galvenokārt mākslas, arhitektūras, teātra, literatūras vēstures, filozofijas un pedagoģisko literatūru, no jauna izveidot marksisma ļeņinisma klasiķu nodaļu. Bibliotēka pirmām kārtām apkalpos mākslas un kultūras darbiniekus, augstskolu un citu Jelgavas un apkārtējo apriņķu mācību iestāžu darbiniekus.
Bibliotēkas tāmes projektu 1947. gadam sastādījusi Kultūrizglītības iestāžu bibliotēku daļas vadītāja Bīrone. Bibliotēkai paredzēta 3. kategorija un šāds darbinieku sastāvs:
1) bibliotēkas direktors (alga 1200 rubļu mēnesī);
2) vecākais bibliotekārs ar darba stāžu lielāku par desmit gadiem
(750);
3) bibliotekāra palīgs ar stāžu pieci līdz desmit gadi (375);
4) galvenais grāmatvedis (500);
5) sekretāre mašīnrakstītāja, kas ārkārtīgi nepieciešama zinātniskai bibliotēkai kataloga kartīšu, bibliogrāfisko rādītāju, ieteicamās literatūras sarakstu utt. sastādīšanai;
6) iesējējs (500);
7) bibliotekārs ar stāžu līdz desmit gadiem (550);
8) apkopēja, kurinātāja (175).
Tāmē minēti izdevumi arī zinātniski pētnieciskajam darbam – nepublicēto materiālu apstrādei – 1000 rubļu; zinātniskām uzziņām un pirmavotu izpētei – 2000 rubļu; ģeogrāfisko un vēsturisko karšu iegādei, filmu un fotopiederumu iegādei retu izdevumu un rokrakstu pārfotografēšanai un citam.
Pirmās ziņas par bibliotēkas darbību sniedz bibliotēkas direktora vietas izpildītājs Nikolajs Francis, kas strādājis amatu apvienošanas kārtībā no 1946. gada 1. aprīļa līdz 11. septembrim1. Viņš sastādījis pirmo bibliotēkas darba plānu 1946. gadam, kas saglabājies rokrakstā. Bibliotēka atrodas dibināšanas stadijā, tai ir piešķirtas telpas Skolotāju ielā 62. Lielas grūtības sagādā telpu iekārtošanas darbi – jāizremontē trīs istabas, jāpārbūvē krāsnis, jāiekārto plaukti. Tas jāveic blakus parastajam bibliotēkas darbam – grāmatu komplektēšanai, šķirošanai un apstrādei. Bibliotēkas rīcībā ir ap 4000 grāmatu, kas savāktas Jelgavā kā bezīpašnieka manta. Pēc tiesas lēmuma tās pāries Jelgavas zinātniskās bibliotēkas īpašumā. Iepirkts ap 500 grāmatu, no Valsts bibliotēkas dubletu fondiem sakomplektēta 2351 grāmata3.
Bibliotēku paredzēts atvērt līdz 1946. gada 1. oktobrim, taču remonta darbi nesokas. 12. oktobrī par bibliotēkas direktoru sāk strādāt Emīlija Krustiņsone. Vēl 13. novembrī viņa rakstījusi iesniegumu Jelgavas remonta kantorim steidzīgi veikt bibliotēkas telpu remontu – ielikt jaunu grīdu, izlabot ūdensvadu, salabot sienu.
Pirmā bibliotēkas atskaite rakstīta par 1946. gadu, to parakstījusi bibliotēkas direktore E. Krustiņsone. Faktiski bibliotēka nav bijusi atvērta, tāpēc lasītāju ir tikai 21 cilvēks, apmeklējums – 168. No Valsts bibliotēkas iegādāts 2890 grāmatu, pēc satura: politiski sabiedriskās grāmatas – 1719, marksisma ļeņinisma klasiķu darbi – 117 grāmatu, matemātikas, dabaszinātņu -148, tehnikas – 193, lauksaimniecības – 57, beletristika – 400, pārējās – 373. 1946. gadā sastādīta grāmatu fonda kustības grāmata, inventarizēts 2000 grāmatu, sastādīts 270 katalogu kartīšu, galvenos virzienos klasificētas visas grāmatas. Iegādāti plaukti, trīs galdi, 12 krēsli, izremontētas telpas, sagādāts kurināmais. Bibliotēkas paspārnē noorganizēts viens politiskais pulciņš – Augstākās Padomes vēlēšanu likuma un Konstitūcijas studēšanai. Iegādāti četri lozungi un plakāti. Bibliotēkas darbinieki aktīvi strādā vēlēšanu kampaņā kā apgabala vēlēšanu komisijas locekļi, referenti un aģitatori.
Jelgavas valsts zinātniskā bibliotēka tiek atvērta lasītājiem 1947. gada 15. janvārī4. Jau drīz vietējā avīzē parādās raksts, kurā atzīts, ka bibliotēka kļuvusi par neatsveramu palīgu politiskiem darbiniekiem, audzinātājiem, skolotājiem, agronomiem, mašīnu un traktoru staciju un citiem dažādu padomju iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem. Bibliotēkas apmeklētāju lielais vairums sākumā ir skolēni. Bibliotēkai ir arī lasītava, tiek rīkoti dažādi pasākumi: referāts par latviešu rakstnieku darbību kara laikā, pārruna par N. Ostrovska grāmatu «Kā rūdījās tērauds» u.c5.
Pēc 1947. gada atskaites redzams, ka bibliotēkā sarīkotas 16 grāmatu skates, nolasīti 24 referāti. Sevišķa vērība tiek pievērsta Staļina 4. piecgades plāna propagandai, Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 30. gadadienai, Latvijas PSR vietējo padomju vēlēšanām. Pārņemot fondā savāktās bezīpašnieka grāmatas, kas pa lielākai daļai ir vācu valodā, tās tika atlasītas pēc naidīga satura, kā arī novecojušās. Tāda rīcība un arī pārējā bibliotēkas darbība neliecina par tās zinātnisku ievirzi. Ir skaidri redzams, ka sākotnējā iecere par zinātniskas bibliotēkas veidošanu nav piepildīta. Tā saglabājusies vienīgi nosaukumā «Jelgavas valsts zinātniskā bibliotēka».
1 – Bibliotēkas pavēļu grāmata.
2 un 3 – N.Franča iesniegums Kultūrizglītības iestāžu komitejai Rīgā 1946.g. 15. VIII.
4 – Priede A. Ko jelgavniekiem dod zinātniskā bibliotēka.- «Zemgales Komunists».- 1947.g. 9. IV.
5 – Priede A. Literārie vakari bibliotēkā.- «Zemgales Komunists».- 1947.g. 7. III.
