1920. gads Jelgavā. Pilsēta ir kara izpostīta. Laikraksti pirmajās lappusēs publicē ziņas no frontes, cilvēki meklē pazudušos radiniekus un draugus, mājās atgriežas kara bēgļi, pārtiku pārdod pēc kartītēm.
1920. gads Jelgavā. Pilsēta ir kara izpostīta. Laikraksti pirmajās lappusēs publicē ziņas no frontes, cilvēki meklē pazudušos radiniekus un draugus, mājās atgriežas kara bēgļi, pārtiku pārdod pēc kartītēm. Pilsētas kasē ir miljons rubļu liels deficīts. Un tomēr šajos smagajos apstākļos pilsētas valde atzīst par pietiekami nozīmīgu pasākumu atvērt pilsētas brīvlasītavu un bibliotēku. Lūk, vēl daži jautājumi, kas apspriesti domes sēdē marta beigās: par iestāšanos pilsētu savienībā, par pilsētas zemju iznomāšanu, par valdības piešķirtā aizdevuma izmantošanu produktu iepirkšanai, par pārtikas kartiņām, par Altonas patversmi un citi.
«Brīvlasītavas pastāv jau visās Latvijas ievērojamākās pilsētās, un, pēc privāto grāmattirgotāju novērojumiem, plašākās masas arī Jelgavā slāpst pēc grāmatām. Dome piekrīt brīvlasītavas ierīkošanai un ievēl sevišķu bibliotēkas komisiju: I.Lazdu, Severi, Ed. Lāci, Veckāj jkdzi, A.Fortiņu, Grīnfeldu, Cemutu,» tā sēdi apraksta «Zemgalietis» 1920. gada 30. martā.
Nākamajā domes sēdē 23. aprīlī valde bibliotēkas ierīkošanai atvēl 10000 rubļu un turpmāk ik mēnesi 1500 rubļu kārtējiem izdevumiem, ja lasītava atvērta sešas stundas dienā un strādā viens bibliotekārs. Salīdzinājumam Rīgas biržas kurss aprīlī: 1 amer. dolārs – 75 LR, 1 mārciņa sterliņu – 208 LR; pārtikas preču cenas Jelgavas tirgū: rupjmaize – 220 kap., baltmaize – 560 – 700 kap. mārciņa, cūkas gaļa – 8 – 17 rbļ. mārciņa, sviests – 18 – 21 rbļ. mārciņa.
Bibliotēkas komisija rosīgi darbojas, un jau 10. jūnijā Zaļā ielā 12 pilsētas brīvlasītava un bibliotēka sagaida savus pirmos lasītājus. Bibliotēka atvērta katru dienu no 4 līdz 10 vakarā, lasītāju rīcībā ir ap 500 grāmatu un 12 nosaukumu laikrakstu trijās valodās. Izteikts lūgums ziedot bibliotēkai grāmatas un žurnālus, atzīmējot, ka katrs mazākais ziedojums tiks kvitēts laikrakstos. («Zemgalietis», 1920. g. 13. jūnijā.)
Protams, ne viss rit gludi un nevainojami. Tā, kāds lasītājs aizrādījis, ka apmeklētāji un arī apkalpotāji ar lipīgu slimību iezīmēm nebūtu pielaižami, lai neizvazātu slimības. Pilsētas bibliotēkas un brīvlasītavas komisijas sekretārs E.Lācis ir ļoti sašutis par tādu attieksmi un paskaidro, ka bibliotekāre Rozes jaunkundze ir nepatiesi apvainota, ka izsitumi uz sejas radušies nevis no slimības, bet no aukstajām telpām. Pilsētas dome atvēlējusi līdzekļus, bet valde kavējoties dot malku. Lielākā no telpām stāvot tukša, jo krāsns nav lietojama apkurei, nav arī elektrības. To gan lasītājs neesot ievērojis, jo tad atkal būtu jāvaino pilsētas valde. E.Lācis asi kritizē valdi, kas bremzējot komisijas darbu visos virzienos un neapspriežas ar to pat tādā jautājumā kā bibliotēkas pārvietošana uz citām telpām. («Zemgalietis» 1920. g. 17. novembris.)
Jau pēc mēneša, 14. decembrī, avīzē lasāms, ka bibliotēka pārcelta uz Ezera ielu 6, pie Tirgus laukuma.
Pirmā darbības gada beigās bibliotēkā no ziedojumiem vien savākts ap 2000 grāmatu. 1932. gadā fondā ir ap 12000 grāmatu, 20 laikrakstu, 35 žurnāli, 1175 lasītāji, apmeklējums ap 18000. Katru grāmatu reģistrē hronoloģiskajā katalogā. Bibliotēkā ir kartīšu alfabētiskais un sistemātiskais katalogs. Pēdējos divos gados iznākušās grāmatas redzamas arī speciālā jaunumu katalogā. Ik gadus pilsētas valde grāmatu iegādei atvēl 3000 latu, «ejošās» grāmatas iepērk 8 – 10 eksemplāros. Lasītāju skaits 1932. gadā bija 1175, no tiem 966 latvieši, 70 krievi, 20 vācieši, 105 ebreji, 4 lietuvieši, 8 poļi, 1 lībis, 1 čehs. Lasītāji uzskaitīti arī pēc vecuma, cītīgākie bijuši 15 – 20 gadus vecie, pavisam 349.
Bibliotēku kopš 1925. gada vada skolotājs un grāmatu draugs Ēvalds Lucis. 1939. gadā Latvijas Bibliotekāru biedrībā ir 93 biedri, to vidū arī Ē.Lucis. Viņam ir divi palīgi. 1936. – 1941. gadā par bibliotekāra palīgu strādājusi Elza Radziņa. Viņas pienākumos bijis sameklēt lasītājiem grāmatas pēc pieprasījumu lapiņām un no otrā stāva ar auklas liftu nosūtīt lejā uz izsniegšanas vietu «leti». Jaunsaņemtajām grāmatām uz muguriņas ar baltu krāsu bijis jāuzkrāso laukums, kurā vēlāk ar melnu ierakstīja šifru.
1939. gadā bija paredzēts pārbūvēt bibliotēkas ēku pēc arhitekta V.Zēbauera projekta, namu pilnīgi nododot bibliotēkas vajadzībām. Apakšstāvā paredzēta grāmatu izsniegšana, lasītava un garderobe, 2. stāvā – grāmatu krātuve, kārtošanas telpa un pārziņa kabinets, 3. stāvā – otra grāmatu krātuve, lasītava jaunatnei un kalpotāja dzīvoklis. Šīs ieceres sagrāva karš, bibliotēkas ēka nodega.
Izmantotā literatūra
«Zemgalietis» -1920. g. 30. marts, 28. aprīlis, 13. jūnijs, 16. jūlijs, 19. augusts, 15. oktobris, 17. novembris, 14. un 23. decembris.
«Jaunais Zemgalietis».- 1932. g. 26. novembris.
«Zemgales Balss». – 1933.- 15. oktobris.
«Brīvā Zeme». – 1937. Nr. 152.
«Bibliotekārs». 1939.g. Nr. 2/3 – 38. lpp.
Materiālus apkopojusi Dagnija Avota, bibliogrāfijas nodaļas vadītāja
