Nāc, iedzersim kafiju! – šāds teiciens ir tikpat parasts kā ikdienas pieklājības frāzes.
Nāc, iedzersim kafiju! – šāds teiciens ir tikpat parasts kā ikdienas pieklājības frāzes.
Vienīgās grūtības ir izvēlēties sev piemērotāko un maciņa biezumam atbilstošāko kafijas šķirni. Beidzot ārsti ir vienojušies, ka pa kādai šā dzēriena tasei drīkst iemalkot vai visi pieauguši cilvēki, ja viņiem nav specifiskas veselības problēmas.
Izcelsme
Kafijas koks ir ļoti vecs augs, kura dzimtene ir Etiopijas plakankalne Austrumāfrikā. Tas atgādina kamēlijas krūmu ar tumšām, spīdīgām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem. Pirmie augļi nogatavojas trīs gadus veciem krūmiem, bet visvairāk to ir tad, kad tas audzis astoņus gadus.
Kafijas koka augļi atgādina ķiršus. Vispirms tie ir tumši zaļi, bet sešu līdz astoņu mēnešu laikā nogatavojas. Tad augs ir tumši sarkanā vai pat tumši violetā krāsā ar izturīgu mizu un vidū sulīgu mīkstumu.
Savvaļas kafijas koks var izaugt pat septiņus metrus augsts, bet plantācijās ērtākai ražas novākšanai to garums ir divi līdz trīs metri.
Augļi nogatavojas vairākas reizes gadā uz krūma zariem dažādos augstumos, tāpēc tie tiek novākti ar rokām.
Kafijas audzēšanai visideālākie apstākļi ir Āzijas un Āfrikas subtropos un tropos, kur gaisa vidējā temperatūra ir no 19 līdz 24 grādiem un nav salnu.
Atzīst pasaulē
No Etiopijas 13. gadsimtā kafija nonāca Sarkanās jūras otrā krastā – Jemenā –, kur pirmie kafijas koki tika audzēti terasveida dārzos. Šā gadsimta beigās Arābijā pupiņas grauzdēja un gatavoja uzlējumu. Līdz 15. gadsimtam kafijas audzēšana bija izplatījusies līdz Persijai, Ēģiptei, Turcijai un Ziemeļāfrikai.
Pirmais kafijas dzeršanas nams tika atvērts Konstantinopolē 1554. gadā. No Turcijas kafija nokļuva Eiropā, un ir precīzas ziņas, ka Venēcijā tā tika ievesta 1630. gadā. Drīz pēc tam kafijas nami sāka vērties Itālijā, Anglijā, Nīderlandē un citur.
Tā kā daudzām Eiropas valstīm bija kolonijas, kafijas audzēšana tika izmēģināta arī tur. Piemēram,18. gadsimtā dāņi to sāka audzēt Javas salā, bet franči – Karību jūras rajonā. Pateicoties kādam veiklam brazīliešu spiegam, kas prata iekārdināt Franču Gajanas gubernatora sievu, šā auga sēklas nokļuva Brazīlijā.
Tagad kafijas dzeršana ir atzīta un novērtēta gandrīz visā pasaulē.
Apstrāde
Lai kafijas pupiņas atdalītu no mizas, izmanto divas metodes.
Slapjā metode. Augļus saspaida, iemērc un ļauj ierūgt vienu vai divas dienas. Tad nomazgā, kaltē un ar lobīšanas mašīnu noņem plāno apvalku no zaļās kafijas pupiņas.
Sausā metode. Augļus žāvē saulē divas trīs nedēļas, bieži apmaisot. Izžuvušus apstrādā ar lobīšanas mašīnu, atdala apvalku un izkaltušo mīkstumu. Tad pupiņas šķiro un grauzdē.
Kafijas šķirnes
Pazīstamas vairākas kafijas šķirnes. Populārākās ir Arābika un Robusta.
Kvalitāte ir atkarīga arī no tā, kur pupiņas ievāktas. Jo augstāk virs jūras līmeņa tā tiek audzēta, jo labāka ir kvalitāte.
Arābika ir vislabākā kafija ar bagātīgu garšu un aromātu. To audzē kalnu nogāzēs, kur bieži līst un saule spīd tikai divas stundas dienā. Viskvalitatīvākā kafija aug tropiskajos apgabalos 600 – 1800 metru augstumā.
Arābikas kafijas pupiņai ir garena forma.
Robusta salīdzinājumā ar Arābiku ir ātraudzīgāka, ražīgāka un izturīgāka pret slimībām. Tās krūmi aug zemākās vietās. Robusta bieži tiek kombinēta ar citu šķirņu kafijas pupiņām un pārsvarā izmantota šķīstošās kafijas pagatavošanai.
Pareiza dažādu šķirņu apvienošana un grauzdēšana garantē kafijas labu garšu un rada pārliecību, ka, nopērkot viena un tā paša nosaukuma kafijas paciņu, iegūsim noteiktas kvalitātes produktu.
Katram – savu kafiju
Deficīta laiks sen jau pāri, un katrs var dzert tādu kafiju, kā vēlas. Piemēram, Jelgavas kafijas un tējas veikalā «Aromāts» var nopirkt ap piecdesmit šķirņu pupiņas un vēl apmēram 150 veidu maltu un šķīstošu kafiju.
Ja gribat iegādāties labu kafiju, jāpievērš uzmanība, kur tā grauzdēta un iepakota. «Aromāta» darbinieces no pieredzes iesaka Austrijā, Beļģijā un Itālijā ražoto malto kafiju, bet tiem, kas dod priekšroku šķīstošajai, vislabāk garšos Francijas un ASV produkcija.
Pēdējā laikā jelgavnieki īpaši iecienījuši šādu maltas kafijas maisījumu – klasiskajām Arābikas pupiņām pievieno mazliet aromatizētās kafijas.
Tie, kas veselības dēļ nevar atļauties dzert kafiju ar kofeīnu, var lietot ne tikai bezkofeīna šķīstošo kafiju, bet arī bezkofeīna malto kafiju vai pupiņas.
Vēl viens «Aromāta» darbinieču atzinums – labai kafijai reklāma nav vajadzīga.
