Francs Kafka (1883 – 1924) dzimis toreizējās Austroungārijas impērijas pilsētā Prāgā ebreju ģimenē.
Francs Kafka (1883 – 1924) dzimis toreizējās Austroungārijas impērijas pilsētā Prāgā ebreju ģimenē. Ieguvis jurista grādu, Kafka strādāja apdrošināšanas kompānijā, paralēli «maizes darbam» rakstot stāstus un romānus. Vienīgais rakstnieka dzīves laikā iznākušais darbs «Metamorfozes» (1916) atklāj paša Kafkas savrupo attieksmi pret sabiedrību, nespēju saprasties ar to. 1917. gadā Kafkam tika atklāta tuberkuloze, kas drīzumā pielika punktu rakstnieka dzīvei un daiļradei. Pirms nāves Francs Kafka lūdzis savu draugu Maksu Brodu sadedzināt visus darbus, tomēr, par laimi, šis lūgums tā arī palika neizpildīts. Nozīmīgākie Kafkas darbi ir «Process» (1914 –1915) un «Pils» (1922). Rakstnieka anonīmie varoņi, kas bezcerīgi cīnās ar varas izpausmēm, būtiski ietekmējuši 20. gadsimta literatūru.
Alberts Einšteins (1879 – 1955) dzimis Vācijā ebreju ģimenē. Mācījies Minhenes ģimnāzijā, kur valdošā militārisma dēļ nav bijis priekšzīmīgs skolnieks, jo nodevies mūzikai un matemātikai. 1895. gadā viņš kopā ar ģimeni devās uz Šveici, kur uzsāka studijas Cīrihes politehnikumā un ieguva arī šīs valsts pilsonību. 1905. gadā Einšteins nonāca pie relativitātes teorijas, kas noteica, ka laiks ir relatīvs lielums. A.Einšteins tika uzaicināts strādāt Cīrihē un Prāgā, bet 1914. gadā lielais fiziķis kļuva par ķeizara Vilhelma fizikas institūta direktoru Berlīnē. Einšteina Vispārējā relativitātes teorija (izstrādāta 1915. gadā) satricināja līdz šim valdošo Ņūtona gravitācijas teoriju, paverot iespēju citai gravitācijas interpretācijai. 1921. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju. Nākot pie varas Hitleram, 1933. gadā Alberts Einšteins devās emigrācijā uz ASV, lai nekad neatgrieztos Vācijā. 1952. gadā fiziķim tika piedāvāts Izraēlas prezidenta postenis, tomēr līdz pat savai nāvei viņš strādāja Prinstonas universitātē, paužot savu pacifistisko nostāju pret atomieročiem.
