Jelgavas Domei un Jelgavas pilsētas administrācijai.
Jelgavas Domei un Jelgavas pilsētas administrācijai
Saskaņā ar Jelgavas Domes 1999. gada 9. septembra lēmumu nr.23/1 «Par Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas filiāļu – 1. bibliotēkas un Bērnu bibliotēkas – apvienošanu» Jelgavas pilsētas administrācija pašvaldības izpilddirektora J.Stroda personā ir izdevusi rīkojumu nr.2 – I (2000. gada 4. janvārī), kura 1. punkts skan: «Apvienotās bibliotēkas pārvietot uz pašvaldības iestādes «Jelgavas pilsētas kultūras nams» telpām».
Saskaņā ar šo rīkojumu kultūras nams zaudē vairākas telpas, tajā skaitā izstāžu zāli, mākslinieku darbnīcas, gaiteni, 1. stāva kāpņu telpu u.c. Ja kultūras nams tās zaudēs, tas vairs nespēs funkcionēt atbilstoši saviem mērķiem un uzdevumiem ne kvalitatīvi, ne kvantitatīvi.
Izstāžu zāle ir viena no noslogotākajām kultūras nama telpām. Tajā notiek Jelgavas mākslinieku un viesmākslinieku darbu izstādes dažādos mākslas veidos, pilsētas un rajona skolu audzēkņu darbu, tai skaitā dažādas tematiskas, izstādes; daudzveidīgi kultūras pasākumi, kas paredzēti auditorijai līdz 100 cilvēkiem, tajā skaitā dažādu klubu sarīkojumi, semināri, lekcijas un daudzi citi pasākumi; kultūras nama un citu pilsētas kolektīvu mēģinājumi; kamerkoncerti (izstāžu zāle pēc kamerzāles izdegšanas ir vienīgā akustiskā zāle).
Kultūras nams ir izveidojis projektu veselam pasākumu kopumam šajā gadā. Tas ir cikls «Cauri divdesmitajam gadsimtam», kurā ietilpst vairāki kultūras pasākumi, turklāt lielākā daļa no tiem ir izglītojoši, saistīti ar kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu. To forma ir izstādes, retrospekcijas, lekcijas, tikšanās, priekšlasījumi, fondu ekspozīcijas utt. Izstāžu zāle ir vienīgā šādām vajadzībām atbilstošā telpa. Minētais projekta cikls jau ir sagatavots, tam ir arī finansiāls atbalsts. Tā apturēšana būtu uzskatāma vismaz par neētisku.
Arī Jelgavas pilsētas kultūras nama lielā zāle ir vienīgā šāda veida telpa pilsētā un novadā. Tikai tajā ir iespējams rīkot tik lielas koncertprogrammas kā «Rudens mūzikas svētki», nozīmīgas vieskolektīvu uzstāšanās, teātra izrādes, tādus grandiozus sarīkojumus kā «Zemgales Zeltene», baleta izrādes, nemaz nerunājot par regulāriem deju koncertiem, kas nereti pulcina daudzus, tajā skaitā bērnu, kolektīvus. Tikai lielajā zālē var notikt deju kolektīvu skates, kurās dalībnieku skaits ir ap pieciem simtiem (neskaitot publiku). Visu šo pasākumu normāla norise nav iespējama, neizmantojot izstāžu zāli, kas šādos gadījumos kalpo kā stratēģiski svarīga palīgtelpa.
Bibliotēkai ienākot izstāžu zālē, kultūras nams nevar 1) noorganizēt minētos pasākumus; 2) nodrošināt apmeklētāju drošību (VUGD atzinums); 3) nodrošināt normālu bibliotēkas darbu, jo nav iespējams garantēt lasītavas vajadzībām atbilstošu skaņas un trokšņu līmeni.
Ne mazāk svarīgas normālai kultūras dzīves funkcionēšanai Jelgavā ir arī pārējās 1. stāva telpas, tai skaitā mākslinieces darbnīca, mēbeļu remonta darbnīca un dekorāciju glabātava.
Ņemot vērā visus šos apstākļus, Jelgavas pilsētas kultūras nama kolektīvs lūdz saglabāt stratēģiski nozīmīgās telpas. Kaut arī bibliotēkai tās ir vajadzīgas, tomēr, risinot vienas kultūras iestādes problēmas uz otras rēķina, var panākt nesaskaņas abu starpā un jau tā sarežģītās Jelgavas kultūrpolitiskās situācijas saasināšanos. Šajā sakarā savu nostāju oficiālā vēstulē jau ir paudusi Mākslinieku savienība un pašdarbības kolektīvu vadītāji.
Atzinumu par kultūras telpu nepiemērotību bibliotēkas vajadzībām izteicis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Mēs ceram, ka Jelgavas Dome, iepazinusies ar šo situāciju, pieņems atbilstošu lēmumu, kas veicinās visu pilsētas kultūras iestāžu sadarbību.
