Ekonomikas ministrija sagatavojusi koncepciju par naftas produktu rezervju izveidi, ko iesniegs valdībai.
Ekonomikas ministrija sagatavojusi koncepciju par naftas produktu rezervju izveidi, ko iesniegs valdībai. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvām Latvijā jārada naftas produktu uzkrājums tādā apjomā, lai tas atbilstu vidējam patēriņam 90 dienās. Nepietiekamā naftas produktu daudzuma sekas pašlaik uzskatāmi redzamas Latvijas apgādē ar kurināmo: ziemas sākumā trūkst mazuta. To izraisa politiskais un ekonomiskais risks, proti, mazuta eksporta aizliegums un Krievijas ierobežojumi, kā arī straujais naftas produktu cenu kāpums pasaules tirgū.
Latvija ir pilnībā atkarīga no naftas produktu importa, un tā īpatsvars enerģijas bilancē veido 40 procentu. Atkarība ir arī galvenais riska faktors valsts enerģētikas sektorā.
Neveidojot naftas produktu rezerves, saglabājas energoapgādes drošuma zemais līmenis un naftas produktu apgādes augstais jutīgums pret dažādiem ārējiem faktoriem un risku. Kavēšanās ar rezervju izveides kārtības noteikšanu var ietekmēt arī Latvijas virzību uz ES. Latvijas apstākļos rezerves varētu sākt veidot 2001., bet pabeigt – 2010. gadā. Tāpēc iestāšanās sarunu gaitā ir jāparedz periods, kurā mūsu valsts varētu izpildīt ES direktīvas.
ES PHARE programmā tika izstrādāts projekts par enerģētiskās krīzes pārvarēšanas mehānisma ieviešanu. Tā ietvaros apzināts un analizēts ieinteresēto pušu viedoklis, kas savukārt palīdzēja definēt vairākus produktu rezervju izveides variantus. ES dalībvalstīs naftas produktu uzkrājumu veidošanas praksē ir dažādas pieejas. Piemēram, Vācijā un Dānijā naftas produktu rezerves tiek veidotas par importētāju un tirgotāju līdzekļiem, Nīderlandē to dara gan valsts, gan importētāji un tirgotāji, bet Īrijā naftas produktu rezerves tiek veidotas par valsts līdzekļiem.
Katrā no šiem variantiem noteicošais ir degvielas cenas un patērētās enerģijas izmaksu palielināšanās, tādēļ atbalstāma būtu alternatīva, kuras īstenošana izraisītu prognozējamas un iespējami minimālas sekas tarifu palielināšanās ziņā.
Ekonomikas ministrija atbalsta variantu, ka naftas produktu uzkrājumus veido un uzglabā gan valsts, gan naftas produktu apgādes un energoapgādes uzņēmumi. Paredzēts nodalīt degvielas un kurināmā drošības rezervju sistēmas. 20 dienu uzkrājumus līdz 2006. gadam par saviem līdzekļiem izveido un uzglabā naftas produktu piegādes uzņēmumi, bet, sākot ar 2006. gadu, rezerves vienādās daļās veido un uzglabā valsts un naftas produktu uzņēmumi. 40 dienu kurināmā uzkrājumus līdz 2007. gadam veido un uzglabā energoapgādes uzņēmumi, bet pēc tam rezerves vienādās daļās veido un uzglabā valsts un energoapgādes uzņēmumi. Valsts budžeta līdzekļus pārrauga un administrē valsts iestāde.
Naftas produktu rezervju veidošana neizbēgami izraisīs to sadārdzinājumu. Ekonomikas ministrijas variantā tas, piemēram, benzīnam desmit gadu laikā tiek prognozēts apmēram 2,2 santīmi par litru. Tomēr šim variantam par labu runā tā sabalansētība rezervju veidošanas izmaksu ziņā. Maksimālās izmaksas, ja rezervju izveides laiks ir desmit gadu, būs 117,6 miljoni latu, katru gadu attiecīgi – 11,8 miljoni latu.
Kamēr šis jautājums nav atrisināts, Latvijai jebkurā laikā var rasties problēmas ar ekonomisko neatkarību.
