Šā gada 30. jūnijā formāli noslēgsies Pasaules Bankas finansētā Jelgavas Siltumtīklu rehabilitācijas projekta pirmā kārta.
Šā gada 30. jūnijā formāli noslēgsies Pasaules Bankas finansētā Jelgavas Siltumtīklu rehabilitācijas projekta pirmā kārta. Ceturtdien, tiekoties ar Pasaules Bankas pārstāvjiem, Jelgavas pašvaldības vadītājs Uldis Ivans paziņoja, ka patlaban no projekta pirmajai kārtai paredzētajiem līdzekļiem apgūti 99%. Ja Pasaules Bankas eksperti projekta pirmās kārtas realizāciju atzīs par veiksmīgu, kredītu būs iespējams saņemt arī rehabilitācijas projekta otrajai kārtai.
Bankas Rīgas biroja pārstāve, tiekoties ar Domes un Jelgavas Siltumtīklu (STU) vadību, paziņoja, ka visi līdzekļi projekta realizācijas gaitā izmantoti saskaņā ar grafiku, ka šis projekts ir labs no tehniskā viedokļa un Pasaules Banka to vērtē pozitīvi. Tāds ir šīs cienījamās finansu institūcijas viedoklis, bet tā neatrodas Jelgavā, teiksim, RAF rajonā. Varbūt tad arī tās pārstāvju domas par pilsētas siltumapgādes sistēmu nebūtu tik glaimojošas.
Nedaudz priekšvēstures. Daļa STU neizdarību atklājās pēc pilsētas Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) dibināšanas. Sāka pietrūkt ūdens piegādes spiediena namu augšējos stāvos. Tad STU atsūtīja dokumentu, kurā bija sacīts, ka ūdens padeve siltummezgliem ir no aukstā ūdens sistēmas. Pirms siltummezglu uzstādīšanas bija atsevišķi aukstā un karstā ūdens pievadi. Izmantojot tikai vienu no tiem, tika noslogots cauruļu šķērsgriezums. Kad vakaros iedzīvotāji ūdeni izmanto visvairāk, tā sāk pietrūkt te vienam, te otram. Kā «Ziņām» pastāstīja NĪP tehniskais direktors Uldis Lazdiņš, sākotnēji gadījušies pat tādi kuriozi, ka ūdens skaitītājs atradās gan pirms ūdens sadales punkta (starp auksto un to, kas tika padots uz siltummezgliem), gan arī pirms paša siltummezgla, tādēļ iedzīvotāji par auksto ūdeni maksāja dubulti.
Otrs pārsteigums atklājās siltummezglu elektroapgādes sistēmā. Montāžas firma siltummezglu elektrisko barošanu pieslēdza tur, kur tuvāk – komunālā apgaismojuma tīklam. Īrnieks samaksā par elektrību kāpņu telpā, bet tās patēriņš ir iekļauts arī siltā ūdens cenā. Tātad cilvēks par elektroenerģiju maksāja, gan norēķinoties par silto ūdeni, gan par komunālo apgaismojumu. U.Lazdiņš uzskata, ka tas tikai pierāda, ka siltummezgli ir uzstādīti bez projektu saskaņošanas. Bija jābūt atsevišķam līgumam ar «Latvenergo», lai nodrošinātu atsevišķu elektrolīniju.
Problēmas radās arī mājās ar vairākām kāpņu telpām. Namus, kuros bija līdz trim kāpņu telpām, viens siltummezgls spēja apgādāt ar siltumu, bet mājām, kur ir sešas kāpņu telpas, tas izrādījās «par īsu». Kā «Ziņām» paskaidroja NĪP Remontavārijas dienesta daļas vadītājs Leopolds Jasens, vecie padomju laiku centrbēdzes sūkņi, lai arī izskatījās milzīgi, bija ļoti ražīgi un ar lielu spiedienu, kas bija pietiekams arī mājām ar sešām kāpņu telpām. Tagad siltummezgli ir kompakti un normāla izmēra, bet vājie cirkulācijas sūkņi bieži vien nespēj sasniegt sistēmas tālākos atzarus. Piemēram, Pasta ielā 18 pēc NĪP uzstājīga lūguma STU vājo sūkni nomainīja pret jaudīgāku un situācija jūtami uzlabojās. NĪP speciālisti uzskata, ka, uzstādot siltummezglus, nav ņemta vērā mājas apkures reālā jauda un siltumtīklu stāvoklis.
Siltumtīkli, kurus NĪP pārņēma savā pārraudzībā, ir daļēji aizsērējuši, un vājie cirkulācijas sūkņi daudzviet nespēj pārvarēt aizsprostojumu, tāpēc veidojas nepilnīgs cirkulācijas loks. Vietumis cauruļu diametrs aizsērējuma dēļ ir samazinājies pat uz pusi. Problēmas cēlonis – netika izpildīts attiecīgais Domes lēmums, kas paredzēja, ka pirms siltummezglu modernizēšanas ir jāizskalo mājas siltumtīkli. Starp citu, skalot stāvvadus tika uzdots gan STU, gan NĪP, konkrēti tā arī nepasakot, kuram uzņēmumam tas būtu jādara. Stāvvadi netika skaloti vispār. STU realizētais stāvvadu balansēšanas un ūdens cirkulācijas rehabilitācijas projekts, domājams, ir izstrādāts, par pamatu ņemot siltumtīklus ideālā kārtībā. Jelgavā siltumtīklus par tādiem nevar nosaukt. Vispirms ir jāizskalo stāvvadi, ko NĪP arī uzsāks darīt konkursa kārtībā. Skalot var divējādi: ar suspensijas palīdzību (pievadot ūdeni kopā ar gaisu ar zināmu spiedienu) vai ķīmiski. Viena stāvvada skalošana, izmantojot ķimikālijas, mājai ar ne vairāk par divām kāpņu telpām maksā aptuveni 3 000 latu. Karstā ūdens stāvvadi, kas vairāk pakļauti aizkaļķošanās procesam, ir tīrāmi tikai ķīmiski. NĪP tehniskais direktors sev «par piemiņu» kabinetā glabā kāda cauruļvada šķērsgriezumu, caur kuru aizsērējuma dēļ neiet cauri pat zīmulis. Tas, protams, liecina arī par «attiecīgo» ūdens kvalitāti, bet tas jau ir cits stāsts. Kā atzīst NĪP speciālisti, lielākas problēmas ir tieši ar karsto ūdeni.
Pašlaik steidzami jāveic remontdarbi Akadēmijas ielā 7, Sudrabu Edžus ielā 13a un 15, Dambja ielā 2, kur stāvvadi un māju siltumtīkli kopumā ir sliktā stāvoklī. Siltumtīklus māju iekšienē pārrauga NĪP. Darbi remontavārijas brigādei krājas: tikko vieni padarīti, jau rindā stāv nākamie. L.Jasens uzsvēra arī iedzīvotāju lomu problēmu novēršanā – savlaicīgi ziņot par visām likstām un tehniskajām problēmām. Viņam ir radies interesants novērojums, ka parasti esot divu veidu cilvēki: pirmie mēdz sūdzēties par katru sīkumu, bet citi mēdz gadiem ilgi paciest diskomfortu , ko sagādā bojājumi siltumapgādes sistēmā. L.Jasens pēdējiem iesaka nekautrēties un droši ziņot NĪP par savām problēmām. Viņš arī atklāja «Ziņām» NĪP ieceri ar laiku izveidot remontdarbu brigādes, jo remontavārijas brigādes tikai apdara steidzamākos darbus un dodas uz nākamo objektu. Vairāk šādus darbus NĪP veiks vasarā. Patlaban norit remontējamo objektu uzskaite. Visvairāk raižu sagādā dvieļu žāvētāji, jo tieši pirms tiem parasti veidojas aizsērējums. U.Lazdiņš pastāstīja «Ziņām» arī par tām anekdotiskajām situācijām, kad apakšējie kaimiņi «pieņem vannu» tieši tajā brīdī, kad to dara augšējie, un augšējiem karstā ūdens skaitītājs noskaita krietni vairāk nekā apakšējiem. Piemēram, ja cilvēks dzīvo piektajā stāvā, un stāvvads dvieļu žāvētāju rajonā ir aizsērējis, tad cilvēkam, lai sagaidītu karsto ūdeni, ir pāris spaiņu jānotecina. Pa to laiku piepildās cauruļvads, un apakšējiem kaimiņiem karstais ūdens jau ir tuvāk. Viņam šajā laikā atliek tikai atvērt krānu, un ūdens tiek piegādāts. L.Jasens piebilda, ka iedzīvotāji ātri pamanījušies «saskaņot» vannā iešanas laiku ar virsējiem kaimiņiem. NĪP pārstāvji uzskata, ka grūtību būtu daudz mazāk, ja siltumtīklu rehabilitācijas projekts būtu saskaņots ar pārējām pakalpojumus sniedzošām organizācijām un būtu izpildīti to tehniskie noteikumi.
Iespējamo problēmas risinājumu U.Lazdiņš un L.Jasens saskata divos veidos: ir jāmaina stāvvadi vai arī ir jāskalo siltumapgādes sistēma. Acīmredzot tiks izmēģināti abi varianti, un lētākais arī tiks izmantots. U.Lazdiņš «Ziņām» atzina, ka karstā ūdens cirkulācijas problēmas nav aktuālas tikai dažām mājām Jelgavā, problēmas ir radušās pat salīdzinoši jaunām ēkām Atmodas ielā. Katras mājas stāvoklis ir jāizvērtē atsevišķi. Pašlaik NĪP aktīvi izolē siltumpadeves sistēmu, kas daudzās mājās ir ārkārtīgi sliktā stāvoklī vai arī caurules ir vienkārši ir bez tās. Šo darbu veikšanai papildus ir pieņemti strādnieki, un, kā smejot pastāstīja abi NĪP pārstāvji, Jelgavā veikalos ir beigusies izolācijas darbiem nepieciešamā vate, kas nu tiek pirkta tieši no vairumtirgotāja.
Pilsētas siltumapgādes sistēmā problēmu netrūkst, vismaz iedzīvotājiem. Liekas, to pietiks vēl kādam laikam. Pasaules Bankas pārstāvjiem to laikam ir grūti saprast, jo viņi jau nedzīvo šeit. Patiesā situācija tomēr nav tik rožaina. Stāvvadu neiztīrīšana pirms siltummezglu uzstādīšanas iedzīvotājiem ir sagādājusi neērtības un liekus izdevumus. Diskutabls ir arī siltummezglu izbūves tehniskās realizācijas aspekts, kad aukstā ūdens pievads tiek pārslogots arī ar siltummezgliem paredzēto ūdens daudzumu. Kā liecina siltummezglu uzstādīšanas vēsture, projekts nebija pietiekami saskaņots arī ar pārējiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Un šis ir tikai viens piemērs, kas liecina, ka siltumtīklu rehabilitācijas projekts netika realizēts iedzīvotāju interesēs.
