Tehniskā aprīkojuma ziņā mēs vēl neesam vienā līmenī ar Eiropas ugunsdzēsējiem, tomēr strādājam labi un ar atdevi, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis.
Tehniskā aprīkojuma ziņā mēs vēl neesam vienā līmenī ar Eiropas ugunsdzēsējiem, tomēr strādājam labi un ar atdevi, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis.
– Vecās tehnikas dēļ aizvadītajā gadā nav izdevies izglābt astoņus cilvēkus, tomēr vienmēr cīnāmies līdz pēdējam, – stāsta Jelgavas brigādes komandieris.
Salīdzinot Latvijas un Eiropas valstu ugunsdzēsēju darbu, viņš atzīst, ka ārzemēs glābēju dzīvības tiek vērtētas augstāk un aizsargātas pamatīgāk. Daudzviet Eiropā ugunsdzēsēji, piemēram, neiet degošā mājā, ja tajā atrodas gāzes balons, turpretī Latvijā vīri, pārmetot gāzes balonu pār plecu, iznes to ārā.
Aldis Feldmanis, kas brigādes komandiera amatu ieņēma aizvadītā gada sākumā, atzīst, ka pamazām ar jauno pienākumu sāk aprast. Galvenie uzdevumi un mērķi jau zināmi, tomēr vēl aizvien jāpiedzīvo jaunas un nezināmas lietas. Tā pērn Jelgavas brigāde pirmo reizi saskārās ar ķīmisko negadījumu seku likvidēšanu, kad Jelgavas dzelzceļa stacijā no kādas cisternas sāka tecēt amonjaka ūdens. Pašlaik glābēji šādos darbos jau būtu zinošāki un tiem vairāki gatavi, jo gada nogalē esot saņemti trīs speciāli tērpi ķīmisko avāriju seku likvidēšanai un visi ugunsdzēsēji apmācīti tos lietot.
Aizvadītajā gadā pirmoreiz arī glābuši cilvēku no plūstošajām smiltīm. A.Feldmanis ar lepnumu atceras, ka viņa padotie, izmēģinot dažādas metodes, beigu beigās tomēr no akas izvilka vīrieti, kas tajās bija iestidzis līdz vidum. Arī šis gadījums deva pieredzi un jaunas zināšanas, kas nākamreiz palīdzēs.
Vērtējot pagājušajā gadā piedzīvoto, Aldis Feldmanis uzskata, ka pastiprināti būs jāveic profilakses pasākumi – jo īpaši ar cilvēkiem, kas dzīvo koka būvēs un nelabvēlīgā vidē. Salīdzinot 1998. un pagājušā gada statistikas datus, jāsecina, ka tieši tur notiek lielākā daļa ugunsgrēku. Jelgavas brigādes komandieris uzskata, ka vairumā uguns nelaimju vainojama arī alkohola lietošana. Statistikas dati arī liecina, ka visvairāk ugunsgrēkos cieš cilvēki vecumā pēc piecdesmit gadiem.
Aizvadītajā gadā ugunsdzēsēji aktīvi strādāja ar bērniem, rādīja tiem atbilstoša satura literatūru un videofilmas, un jau jūtams, ka rūpīgais darbs atmaksājies, – bērnu rotaļu izraisīto ugunsgrēku skaits ir samazinājies.
– Tagad jācenšas cilvēkus pārliecināt, ka smēķēt gultā ir bīstami,– tā A.Feldmanis.
1999. gadā
reģistrēti 274 ugunsgrēki;
no tiem pilsētā – 162,
rajonā – 112.
Zaudējumi:
bojā gājuši 7 cilvēki;
kopējie materiālie zaudējumi –
41 040 latu;
iznīcinātas 29 ēkas;
iznīcināti 12 transportlīdzekļi;
bojā gājuši 28 mājlopi.
Ugunsnelaimju iemesli:
ļaunprātīga dedzināšana – 20;
neuzmanīga rīcība ar uguni – 44;
kūlas dedzināšana – 47;
elektrības īssavienojums – 60;
apkures ierīču ekspluatācijas
noteikumu pārkāpums – 14;
bērnu rotaļas ar uguni – 22;
neuzmanīga smēķēšana – 37;
citi iemesli – 30 gadījumos.
