«Izglītības iestāžu kolektīvi paveikuši ļoti lielu darbu. Skolas ir gatavas, spodras, noskaņojums izglītības sistēmā – možs un darbīgs, bet materiālā nodrošinājuma ziņā, kā smej skolu vadītāji, – trūkst vien «putna piena»,» vērtē Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, noslēdzot pārbaužu vizītes pilsētas izglītības iestādēs. Vienas no lielākajām pārmaiņām piedzīvojusi Jelgavas 1. internātpamatskola, kur beidzies internāta ēkas siltināšanas un renovācijas projekts.
«Pagājušais mums bija maratona gads. Īpaši sākumā, kad uzzinājām, ka projekts tiks sākts, un divu nedēļu laikā vajadzēja atbrīvot internāta ēkas telpas, kā arī izplānot, kā organizēsim mācību procesu. Turklāt decembrī mums bija skolas atestācija. Taču viss izdevies ļoti labi,» atskatās Jelgavas 1. internātpamatskolas direktore Gunda Balode.
Par to bija iespējams pārliecināties arī pašvaldības pārstāvjiem, kas skolu pieņemšanu pēdējā darba dienā ieradās 1. internātpamatskolā. Rekonstrukcijas un energoefektivitātes paaugstināšanas projekta, kura kopējās izmaksas bija vairāk nekā 900 tūkstoši eiro (711,7 tūkstošus līdzfinansēja pašvaldība), laikā nosiltināta internāta ēka, kur arī rekonstruētas apkures, ventilācijas un apgaismojuma sistēmas, bet 2. un 3. stāvā nomainīti logi un durvis, izbūvēts lifts bērniem ar kustību traucējumiem, kā arī ierīkotas piemērotas tualetes. Tāpat iekārtotas mājīgas istabiņas, virtuves telpas un koridori, kas ieguvuši gaišas un dzīvespriecīgas krāsas un mēbeles, bet iekšpagalmā nomainīts segums.
Jaunajā mācību gadā skolā strādās 70 pedagogu un atbalsta personāla liela komanda un zinības apgūs 133 bērni (no viņiem 85 dzīvo Jelgavā, bet 30 ir no Jelgavas novada) ar dažādiem fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Pēc rekonstrukcijas viņiem īpašs prieks ir par fizioterapijas kabinetu un tā saucamo «draugu klasi» 1. stāvā, kur mācās skolēni ar smagiem attīstības traucējumiem, kā arī Montesori pedagoģijas kabinetu un sajūtu telpu. Tajā, pustumsā skanot nomierinošai mūzikai, audzēkņi varēs «sarunāties» ar krāsainu burbuļu stabiem, vērot gaismiņu spēli un attēlu projekcijas, kas iztēlē aizved uz dažādām spilgtām pasaulēm, tā uzlabojot savu garīgo veselību.
Izglītības iestādes vadība cer, ka tuvākajā nākotnē izdosies piesaistīt finansējumu arī plašās skolas teritorijas (16,3 tūkstoši kvadrātmetru) labiekārtošanai, kam būtu nepieciešami vairāk nekā 200 tūkstoši eiro. Visvairāk būtu vajadzīga rotaļu un fizisko aktivitāšu zona ar īpašu segumu, kā arī stadions, lai sporta stundās bērniem nav jāskrien ap skolu. Daudzi vecāki, kuru atvasītes cieš no smagiem attīstības traucējumiem jeb ir «draugu klases» skolēni, uztraukušies, kur pēc skolas beigšanas bērniem turpināt iesākto izglītības un attīstības procesu. Pašvaldība sola to risināt, izveidojot īpašu dienas centru.
Citādi pilsētas skolas ir pilnīgā kārtībā un gatavas jaunajam mācību gadam, vēlreiz apliecina G.Auza. Vienīgais trūkums manāms pedagogu rindās. «Vēl ir vajadzīgi divi sociālie pedagogi, trīs psihologi un vismaz trīs fizikas skolotāji. Tas gan nenozīmē, ka šis priekšmets netiks mācīts. Patlaban mums ir iespēja dalīt fizikas stundas grupās, bet šo pedagogu trūkuma dēļ nespējam pilnībā nodrošināt iecerēto metodiku skolēnu atbalstam. Tāpat vēl vajadzīgi mūzikas, kā arī angļu un latviešu valodas skolotāji. Ja neatradīsim, esošajiem būs jāstrādā ar nedaudz lielāku slodzi, bet situācija vēl var mainīties,» darbā aicina G.Auza.
Foto: Raitis Puriņš
