– Ar 2000. gada 1. martu plānotais pedagogu darba algas palielinājums un izglītības sistēmas reformas pasākumi – tas ir piedāvājums, kas uzlabos situāciju arī lauku skolās, – konferencē teica izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols.
– Ar 2000. gada 1. martu plānotais pedagogu darba algas palielinājums un izglītības sistēmas reformas pasākumi – tas ir piedāvājums, kas uzlabos situāciju arī lauku skolās, – iepazīstinot ar dokumentu projektiem, reģionālo masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem preses konferencē teica izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols.
Reformas mērķis ir paaugstināt izglītības kvalitāti, un to iespējams nodrošināt, paaugstinot pedagogu darba algu, kā arī efektīvāk izmantojot izglītības sistēmas resursus. Šo koncepciju ministrs pamatoja ar aprēķiniem, izpētes materiāliem, analīzes gaitā paužot arī personisko viedokli par procesiem izglītībā.
Jaunajiem nav motivācijas darbam skolā
Pašreiz jaunajiem pedagogiem ar augstāko pedagoģisko un augstāko izglītību, kam darba stāžs mazāks par diviem gadiem, alga par vienu likmi ir 62 lati. Pēc nodokļu samaksāšanas viņi «uz rokas» saņem 48 latus. Skolotājiem ar tādu pašu stāžu un nepabeigtu augstāko vai vidējo pedagoģisko izglītību amatalga ir 50 latu. Par 27 latiem lielāka tā ir vienīgi pedagogiem ar augstāko izglītību un darba stāžu, kas iesniedzas otrajā gadu desmitā.
Šāds atalgojums nav konkurētspējīgs. zemās algas un mazo karjeras izaugsmes iespēju dēļ jauni cilvēki nav motivēti izvēlēties skolotāja profesiju, bet augstskolu beigušie pedagogi negrib strādāt skolā. 1995. gadā tikai 300 (no1090) pedagoģisko augstskolu absolventu uzsāka darbu skolā, 1997. gadā tādu bija 590 (no 1210). 1999. gadā 1101 jaunietis ieguva augstāko pedagoģisko izglītību, bet uz skolu strādāt aizgāja 574. To pedagoģisko augstskolu absolventu – viņu bija pavisam 527 –, kuri neuzsāka darbu izglītības iestādēs, studiju izmaksas no valsts budžeta piecos gados bija apmēram 1, 58 miljoni latu. Arī no skolās darbu sākušajiem daudzi pēc pāris gadiem to pamet, tāpēc vēl mazāk ir to, kuriem pedagoga profesija ir izvēle visam mūžam.
Konkurence uz pedagogu brīvajām vietām neveidojas
Šā procesa sekas ir tādas, ka nenotiek paaudžu maiņa pedagogu vidū. Vispārējās izglītības iestādēs (dienas) strādā 33912 pedagogi, pensijas vecumā no viņiem ir 4446 jeb 13,5 procenti. Visvairāk par neaizstājamiem atzīto pensijas vecuma pedagogu ir valodu, tajā skaitā dzimtās valodas, skolotāji (938), fizikas, ķīmijas vai bioloģijas (415), matemātikas (399), sākumskolas skolotāji (363), kā arī citu priekšmetu pasniedzēji. Par neaizstājamiem savā specialitātē pagājušā gada augustā tika atzīti 67 procenti pensijas vecuma skolotāju. Taču sakarā ar grozījumiem Pensiju likumā daļa izteica vēlēšanos aiziet no darba ar šā gada 1. janvāri, bet jārēķinās ar to, ka daudzi izvēli atlikuši uz mācību gada beigām.
Pedagogu slodze, kas ir lielāka par vienu noteikto darba samaksas likmi, ir izplatīta parādība: vidēji katrs skolotājs valstī uzņēmies strādāt 1,3 likmes. Tā kā tiek uzskaitīti arī pusslodzi un ceturtdaļslodzi strādājošie skolotāji, tad reāli šī aina ir vēl sliktāka. Katrs piektais pedagogs māca divus vai vairākus mācību priekšmetus, pilda internāta skolotāja, speciālās internātskolas audzinātāja, logopēda un citus pienākumus, katrs otrais strādā vairāk nekā vienu slodzi.
Zemās algas dēļ no skolas aiziet augsti kvalificēti pedagogi. Slodze ir liela, un konkurence uz skolotāja amatu neveidojas. Direktoriem nav iespēju izvēlēties kadrus, gluži otrādi, viņiem jāpieņem darbā skolotāji bez labas profesionālās izglītības. Pašreiz ar vidējo pedagoģisko, vidējo profesionālo un vidējo vispārējo izglītību ir 19 procenti pedagogu. Šī tendence aug, jauno pedagogu vidū vislielākais īpatsvars ir tieši pedagogiem bez augstākās izglītības.
Palielinājums saplānots līdz 2003. gadam
Darba samaksas palielinājums paredzēts visiem skolotājiem, vislielāko uzmanību pievēršot jaunajiem pedagogiem un tiem, kuriem darba stāžs ir lielāks par desmit gadiem. Reformas dokumentu projektos paredzēts vairs nedalīt samaksas ziņā jaunos pedagogus ar darba stāžu līdz diviem gadiem un no diviem līdz pieciem gadiem. Tagad tā būs viena grupa, kam darba alga pēc 2000. gada 1. marta paredzēta 77 lati par vienu slodzi. Plānots, ka 2003. gadā tā sasniegs 125 latus par likmi.
Ar 2002. gada janvāri paredzēts izpildīt Izglītības likuma punktu, kas attiecas uz pedagogiem ar nepabeigtu augstāko izglītību vai vidējo pedagoģisko izglītību un pedagoģisko darba stāžu līdz pieciem gadiem (arī 5 līdz 10 gadiem). Viņu pamatalga sasniegs 100 latu mēnesī. Ja izglītība netiks turpināta, tās līmenis nemainīsies.
Ar 1. martu vairāk saņems arī augstskolu mācību spēki. Asistentiem, kam alga bija viszemākā – 79 lati –, tā būs 100 latu mēnesī.
Izglītības sistēmas izmaksām jābūt efektīvākām
Budžeta pieprasījums nākamajiem trīs gadiem ir sagatavots, taču jāpatur prātā arī aprēķini: lai pedagoga algu palielinātu par vienu latu mēnesī, no valsts budžeta nepieciešami 720 tūkstoši latu gadā. Tāpēc ir paredzēti pasākumi efektīvai valsts līdzekļu izmantošanai izglītības sistēmā. Šajā nolūkā tiks noteikts minimālais skolēnu skaits klases atvēršanai. Republikas pilsētās un rajonu centros pamatskolās nepieciešami 18 skolēni klasē, pārējās apdzīvotās vietās tāpat kā līdz šim – astoņi. Vidusskolās atkarībā no dzīves vietas būtu jābūt attiecīgi 22 (iepriekš 15) un 15 (iepriekš 12) skolēniem klasē.
Nepieciešams samazināt apmaksājamo pedagoģisko likmju skaitu. No 8 līdz 9,5 palielināma skolēnu un pedagogu skaita attiecība (Latvijā šis skaitlis ir viens no zemākajiem Eiropā un pasaulē). Veicot šos pasākumus, ekonomija darba algu fondā paredzēta 637 tūkstoši latu mēnesī un 7,6 miljoni latu gadā. Ieekonomētā nauda tiks novirzīta pedagogu algām.
Izglītības inspekcija ir veikusi pētījumus par skolēnu mācību slodzi. Pārkāpumi konstatēti 50 līdz 76 procentos gadījumu gan sākumskolas, gan pamatskolas un vidusskolas klasēs, kur slodze nereti ir lielāka par noteikto. Ja ir desmit stundu dienā, cieš veselība, mācību intensitāte samazina kvalitāti. Tāpēc sabiedrības apspriešanai ir nodota ierosme pagarināt mācību gadu par trim nedēļām, tādējādi samazinot skolēnu ikdienas stundu slodzi.
Reformas dokumenti tiks apspriesti valsts reģionos. Valdībā tie iesniedzami līdz 1. februārim, lai no 1. marta varētu sākt paaugstināt pedagogu darba algas, – žurnālistiem teica M.Vītols.
