Ansim Dzepukam, gluži tāpat kā daudziem citiem vārdabrāļiem, cilvēki iepazīstoties mēdz jautāt par Grietiņu, taču tas netraucē viņam ar savu vārdu justies apmierinātam.
Ansim Dzepukam, gluži tāpat kā daudziem citiem vārdabrāļiem, cilvēki iepazīstoties mēdz jautāt par Grietiņu, taču tas netraucē viņam ar savu vārdu justies apmierinātam.
Ansis īsti nezina, kāpēc vecāki viņam izvēlējušies šādu vārdu, toties zina, kāpēc vecākā māsa nosaukta par Ievu – viņa piedzimusi pašā ievkoku ziedēšanas laikā.
Ansis ir no Cēsīm, bet tieši savas māsas Ievas iespaidā pēc arodskolas beigšanas vēlējies mācības turpināt Jelgavā. Ieva Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējusi ekonomiku. Ansis mēģinājis iestāties LLU Meža fakultātē, lai studētu kokapstrādi, diemžēl tas nav izdevies un viņš mācības turpinājis Amatniecības Meistaru skolā. Turpat viņš pašlaik strādā par kokapstrādes meistaru.
– Galdniecība mani vienmēr interesējusi. Tēvs ir galdnieks, un arī vecaistēvs esot strādājis šajā arodā, – stāsta Ansis.
Vēl gaviļnieks neklātienē studē LLU Ekonomikas fakultātē. Tieši tāpēc jādzīvo Jelgavā, citādi viņš tomēr izvēlētos citu pilsētu, visticamāk, Cēsis. Arī Rīgā Ansis dzīvot nevēlētos, jo viņam nepatīk lielpilsētā valdošā steiga. Par Jelgavu pēc nostāstiem Ansis spriež, ka tā noteikti bijusi daudz skaistāka pirms kara, tagad tajā daudz vēl esot jāuzlabo. Savukārt par savu dzimto pilsētu cēsinieks ir priecīgs.
– Tur acīm redzami notiek pārmaiņas. Katru reizi, kad aizbraucu uz Cēsīm, kaut kas ir citādi: salabots kaut kas vecs, uzcelts – jauns. Jelgava diemžēl attīstās daudz lēnāk, – atzīst Ansis.
Vārdadienas gaviļniekam nav svarīgi, kādas dāvanas jubilejās saņemt. Viņš uzskata:
– Dāvanas lielumam un vērtībai nav nozīmes, drīzāk svarīgi, kā tā tiek pasniegta.
Atpūsties Ansim vislabāk patīk vienkārši – neko nedarot. Pēdējā laikā tieši tā viņš cenšoties pavadīt svētdienas. Vēl aizejot uz kādu klubu, uzspēlējot biljardu vai iedzerot alu. Arī savas vārdadienas Ansis necenšas svinēt plaši, drīzāk patīkami atpūšoties šaurākā draugu lokā.
