Braucot satiksmes autobusā mājās no darba pa Dambja ielu (pie bijušās konservu fabrikas), ievēroju kādu veikalu, ar lepnu izkārtni, kas vēstī: «Gaļas veikals».
Braucot satiksmes autobusā mājās no darba pa Dambja ielu (pie bijušās konservu fabrikas), ievēroju kādu veikalu, ar lepnu izkārtni, kas vēstī: «Gaļas veikals».
Nolēmu kādu dienu tur aiziet iepirkties. Pati dzīvoju Atmodas ielā, līdz Dambja ielai – kāds divdesmit minūšu gājiens. Izbrīvēju laiku rīta pusē un posos ceļā. Pastaiga svaigā gaisā nāks tikai par labu, un vēl arī veiksmīgs pirkums! Prātoju, ka izdosies nošaut divus zaķus reizē.
Ejot jau izfantazēju, cik gardu maltīti pagatavošu bērniem. Iztēlē redzēju, kā manā virtuvē uz plīts katliņā burbuļos frikadeļu zupa, bet blakus uz pannas cepsies sulīgas kotletes.
Vēru vaļā gaļas veikala durvis, taču liels bija mans pārsteigums, kad nelielajā telpā vitrīnās un uz plauktiņiem bija izkārtoti dažādi pārtikas produkti, tai skaitā kūpinājumi, desas, pastētes, tikai no svaigās gaļas ne vēsts! Aiz letes garlaikojās divas pārdevējas. Pajautāju, kur tad gaļa? Skanēja nedroša atbilde:
– Svaigas gaļas mūsu veikalā nav.
Ja es būtu pārdevēja, teiktu: «Atvainojiet, svaigas gaļas mūsu veikalā nav». Taču, kā zināms no pieredzes, atvainošanās pašreiz nav «topā»!
Varbūt veikala īpašniekam vajadzētu uz izkārtnes rakstīt «Pārtikas veikals»?
Nekas neatlika kā posties mājup. Pa ceļam izmantoju lielveikala «Rondo» pakalpojumus, kur arī iepirkos. Bez pusdienām, protams, nepalikām – cerības īstenoju. Tikai tā vien vēlējos pie sevis dungot dziesmu tēlainos tekstus: «Ko gan vēl var vēlēties…?» Mūsu pilsētā taču veikali ik uz soļa! Tieši šā iemesla dēļ pircējam ir tiesības meklēt un izvēlēties īpaši savu iecienītu tirgotavu. Tādu, kur būs gan plašs preču piedāvājums, gan pircējs laipni tiks apkalpots. Nevēlos iepirkties tādos veikalos, kur tiek realizētas aizvēsturiskas desas, kas ir neskaitāmas reizes mazgātas un spodrinātas ar netīru lupatu – vārdu sakot – restaurētas!
Aiz letes vēlos redzēt laipnas pārdevējas, kas skaidri sarunātos latviešu valodā, nevis manekenes, kas nesaprotami kaut ko norūc zem deguna.
Jau verot dzīvokļa durvis, atkal atceros dziesmas tekstu: «Bet dzīvē viss ir savādāk!»
Ar cieņu, auklīte Rita