Ozolnieku vidusskolas 12. klases skolniece Sintija Veldre saņēmusi valsts apbalvojumu – 1991. gada barikāžu dalībnieku Piemiņas zīmi.
Ozolnieku vidusskolas 12. klases skolniece Sintija Veldre saņēmusi valsts apbalvojumu – 1991. gada barikāžu dalībnieku Piemiņas zīmi. Tā viņai tika pasniegta konkursa «Rakstīsim vēsturi kopīgi» noslēgumā, kad balvas saņēma labāko darbu autori.
Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda un Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā konkursā «Rakstīsim vēsturi kopīgi» piedalījās 134 skolēni no visas Latvijas. Daudzi no viņiem pirms deviņiem gadiem bija tik mazi, ka notiekošo vēl neizprata, tāpēc uzklausīja aculieciniekus, taču Sintija Veldre rakstīja par pašas pieredzēto satraucošajās dienās.
«Es ar saviem vecvecākiem no Jelgavas braucu uz Rīgu, lai piedalītos lielajā tautas sanākšanā Daugavas krastmalā. Vilciens bija pārpildīts. (..) Rīgā viss ļaužu pūlis it kā krišus izkrita un devās vienā virzienā uz krastmalu. Ar nosalušu degunu, vecamtēvam rokā ieķērusies, ļāvos, lai mani nes šī cilvēku straume. (..) Īsti visu neizpratu, ko runāja no tribīnes. Bet cilvēki aplaudēja un dziedāja. Arī es dziedāju līdzi Latvijas himnu un pārējās dziesmas.»
Kopā ar savējiem Sintija bija arī pie barikādēm, kur cilvēki sargāja Augstākās Padomes ēku pret iespējamo uzbrukumu. Toreiz Sintijai bija astoņi gadi, taču daudz kas spilgti saglabājies atmiņā.
– Kad izsludināja konkursu «Rakstīsim vēsturi kopīgi», iedomājos, ka es varētu pastāstīt to, ko pati atceros. Reizēm arī ikdienā atminējos notikumus Daugavmalā un Doma laukumā, dažreiz filmās redzētais rosināja aizdomāties par tiem, – «Ziņām» stāstīja Sintija.
«Doma laukumā kūpēja ugunskuri, nosaluši vīri sildīja savas sastrādātās rokas. Baznīcā bija ierīkots medpunkts. Dažviet bija sakrauti baļķi, metāla režģi, betona kluči – tās bija barikādes. (..) Palikuši atmiņā visādi uzraksti, lozungi un zīmējumi. Kā šodien atceros – redzēju Rubiku, zīmētu žurkas izskatā.»
Tagad Sintija ir Ozolnieku vidusskolas 12.b klases skolniece jeb kursante – tā dēvē aizsardzības klases audzēkņus. Jau no astotās klases viņai ir interese par policiju, aizsardzības lietām, tāpēc mācības par ieročiem, uzbrukumiem viņu saista vairāk nekā mājturība.
Sintija ir draugos ar dziesmu un skolā ir kursantu ansambļa vadītāja. Jaunsargu vadītājs skolotājs Vladislavs Stafeckis atceras, kā pagājušajā barikāžu atceres reizē Valsts prezidents Guntis Ulmanis pie ugunskura aicinājis uzsākt dziesmu, taču visi kautrīgi klusējuši pat pēc atkārtota jautājuma: «Vai tad te neviena kora nav?» Un tad Ozolnieku skolas jaunieši aizsākuši «Daugav’s abas malas».
Apliecībā par barikāžu dalībnieku Piemiņas zīmes saņemšanu teikts: par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvārī – augustā. Sintija atzīst, ka brīdī, kad saņēmusi apbalvojumu, īpaši skaidri izjutusi, ka arī viņa ir atbildīga par savu zemi.
