Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis atzīst, ka 1999. gads lauksaimniecībai bijis pats smagākais kopš tās pārstrukturēšanas sākuma.
Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis atzīst, ka 1999. gads lauksaimniecībai bijis pats smagākais kopš tās pārstrukturēšanas sākuma.
Zemkopības ministrijas preses konferencē vakar tika analizēti pagājušā gada rezultāti lauksaimniecībā un skaidroti subsidēšanas pamatprincipi šogad.
Ministrs atzina, ka smagos apstākļus lauksaimniecībai radījusi nelabvēlīgā situācija ārējos tirgos, arī Dienvidāzijas un Krievijas ekonomiskā krīze. Situāciju cerīgu vēršot mūsu parlamenta iejaukšanās, palīdzot aizsargāt cūkgaļas tirgu, un valdības nepiekāpīgā nostāja.
Lielāko zaudējumu pagājušajā gadā cietusi piensaimniecība, jo slaucamo govju skaits samazinājies par 40 tūkstošiem. Mazāks tapis nobarojamo liellopu skaits. Acīmredzot arī tāpēc, ka latvieši vairāk turas pie patreknās cūkgaļas šķēles. Taču tas nav paglābis arī cūku audzētājus – zemnieku ieņēmumi par cūkgaļas realizāciju pērn kritušies par vairāk nekā astoņiem miljoniem latu. Vairāk nekā citkārt naudu ieņēmuši vienīgi putnkopji.
Jauno lauksaimniecības subsidēšanas programmu Ministru kabinets ir apstiprinājis. Lai to realizētu, vajadzīgs nolikums. Tas tuvākajā laikā būs pieejams visos rajonos, jo nodrukāts 10000 eksemplāros. Subsidēšanas pamatprincips šogad ir skaidrs – atbalstīt lauku ekonomikas dažādošanu. Tādēļ finansiāls atbalsts paredzēts arī zirgu, aitu, kazu selekcijas darbam, augšņu meliorēšanai, kaļķošanai un vēl citiem mazāk izplatītiem aizsākumiem.
Par ļoti gaidītajiem SAPARD līdzekļiem ministrs izsacījās diezgan bēdīgi – janvāris jau galā, bet naudiņu ne tuvu neredz. Lai gan mūsu pusei darāmais ir paveikts. Varbūt kaut kad ap Jāņiem…
