Kad manam mazdēliņam apritēja septiņi gadi, sāku domāt par viņa nākamo skolu.
Kad manam mazdēliņam apritēja septiņi gadi, sāku domāt par viņa nākamo skolu. Tēvs miris, ģimenē aug trīs dēli, māte strādā maz atalgotu un grūtu darbu. Saprotu, ka man jāpalīdz! Lielais dēls beidza Jelgavas 1. sanatorijas internātskolu, tāpēc lūdzu direktoru Kresu tur uzņemt arī mazo. Bērns tika uzņemts. Lielais dēls gribēja mācīties tālāk, bet materiālie apstākļi bija slikti. Tādēļ viņš studēja Kara akadēmijā, kuru veiksmīgi pabeidza.
Esmu laimīga vecmāmiņa, jo bērni un mazbērni ir tik centīgi un paši cīnās ar dzīves grūtībām, domā, kā pelnīt maizīti.
Bērni 1. internātskolā ienāca pilnīgi nesagatavoti, tagad skolotāji ir panākuši, ka viņi prot rakstīt un lasīt. Skolā strādā uzņēmīgi cilvēki: direktora vietnieks Antons Brokāns, skolas sekretāre Gunta Hāzenfuse un skolotāja Maruta Dombrovska. Izsaku viņiem lielu pateicību un novēlu labus panākumus turpmākajā darbā.
