Jelgavas Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans – intervijā Mārtiņam Pīlādzim.
Jelgavas Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans – intervijā Mārtiņam Pīlādzim
Deputāti apstiprinājuši izmaiņas Domes nolikumā, kas paredz izpildvaras reālu nodalīšanu no lēmējvaras. Kādēļ tas nav izdarīts jau agrāk un kas, jūsuprāt, noveda pie tā, ka bija nepieciešams šāds lēmums?
– Par šo jautājumu deputāti jau sen Domē debatēja, ir ļoti labi, ka J.Kaminskis bija iniciators, lai viņam tiek tas gods, es neesmu godkārīgs. Kāpēc ne agrāk? Jautājumi, kas jārisina ar pašvaldības uzņēmumu un departamentu darbību, ir Stroda kunga kompetencē. J.Strods sāka strādāt par izpilddirektoru bez iepriekšējas pieredzes, un zināmu laiku es viņu atbalstīju. Nu ir pienācis laiks viņam sākt strādāt patstāvīgi.
Vai no tā vien, ka Domes nolikumā skaidrāk ierakstīti varas nodalīšanas principi, tie realizēsies arī praksē?
– Negribu šaubīties ne par izpilddirektora, ne par viņa palīgu kompetenci un spējām. Dzīvosim, redzēsim. Katrā gadījumā, viegli nebūs. J.Strods tomēr ir ienācējs, jauns, un ar uzņēmumu direktoriem nav tik vienkārši tikt galā.
Deputāti jums uzdeva izstrādāt priekšsēdētāja rīcības programmu 2000. gadam, iesniegt to Domē un izskatīt.
– Nav runa par izskatīšanu. Programma ir izsniegta deputātiem izskatīšanai. Uzskatu, ka tomēr deputātiem vajadzētu to izskatīt. Es lūdzu visus līdz parītdienai dot savas kritiskās piezīmes. Tās apkopošu un apspriedīšos ar visiem, kam ir vēlēšanās tikties un runāt. Pareizāk būtu, ja mēs kopā ar J.Strodu iesniegtu katrs savu programmu par attiecīgo atbildības sfēru.
Vai jūsu programma Domē tiks apstiprināta?
– Ja deputāti to vēlēsies, man nav iebildumu.
Domes sēdēs bieži izraisās karstas diskusijas un tiek lauzti šķēpi par nebūtiskiem jautājumiem, piemēram, vai iedzīvotāji drīkst barot kaķīšus vai ne. Nesvarīgas lietas aizņem ļoti daudz no deputātu dārgā laika, tajā pašā laikā, manuprāt, Dome izvairās diskutēt par ļoti nopietniem jautājumiem, kas skar visas pilsētas saimniecību, piemēram, Jelgavas Siltumtīklu darbību. Ir bijušas daudzas publikācijas presē, ir minēti fakti, taču Domē Jelgavas Siltumtīklu jautājums pēc būtības gada laikā nav skatīts. Vēl joprojām nav «skaidras» daudzas lietas, piemēram, tie paši «nelaimīgie» siltummezgli, kas, kā apgalvo Domes arhitekts K. Riekstiņš, izbūvēti pilnīgi patvaļīgi. Tātad kaut kas Domē nav kārtībā. Pirms mēneša «Zemgales Ziņās» bija publikācija par siltummezglu celtniecības darbu izmaksām: kā izrādās, pastāv dažādi saraksti, pēc kuriem no iedzīvotājiem jāiekasē nauda par siltummezglu izbūvi. Siltumtīkli apgalvo, ka «īstos» sarakstus jau sen ir iesnieguši, NĪP savukārt to noliedz utt. Kāds tam ir iemesls?
– Autori, kas rakstīja likumu par pašvaldībām, neparedzēja Domes sēdēs detalizēti apspriest tādus jautājumus, līdzīgi kā tas notiek Saeimā. Būtu pareizi, ja tie nonāktu Domes sēdē, kur tiktu uzaicināti attiecīgi speciālisti, un galu galā tiktu pieņemts noteikts lēmums. Tāpēc ir pārraudzības padomes, ir deputātu komitejas, kurās likumdevējs ir paredzējis, ka tur jādiskutē no rīta līdz vakaram, kamēr tiek rasts kompromiss. Ļoti bieži tā, piemēram, Zviedrijā, Dānijā, arī notiek. Otrkārt, par kaķīti vai sunīti mēs katrs vairāk vai mazāk kaut ko zinām. Bet, ja ir jautājums, kurā deputāts nav īsti kompetents… Domnieki ir tikai cilvēki, un viņiem ir pietiekami lielas bailes «izgāzties» kādā jomā. Taisnības labad jāpiebilst – dažkārt «izgāžas» arī. Taču tāpēc Domē strādā speciālisti.
Treškārt, tagad izpildvara ir nodalīta un es varu prasīt, piemēram, kompetentu izpildvaras ziņojumu par tiem pašiem siltummezgliem. Mans pienākums ir prasīt, lai šis jautājums tiktu atrisināts. Kā to tehnoloģiski darīt, ir izpildvaras kompetencē.
Presē publicēti ne mazums faktu, kas daudzos gadījumos liek apšaubīt Jelgavas Siltumtīklos notiekošā likumību. Kura ir tā amatpersona, kas par konkrēto jautājumu, pieaicinot attiecīgos speciālistus, ierosina lemt, piemēram, deputātu komitejā, kurā brīdī tas tiek darīts?
– Ir ļoti grūti atbildēt, kurš ir tas brīdis. Pēc būtības pašvaldības direktoram jāierosina šo jautājumu izskatīt. Arī deputātu komitejas pienākumos ir noklausīties pašvaldības uzņēmuma vadītāja atskaiti. Iepriekšējā Domes sēdē mēs nolēmām: reizi trīs mēnešos pašvaldības uzņēmumu vadītāji atskaitās deputātiem komitejās. Avīze, protams, ir ļoti labs instruments, bet es gaidu Valsts kontroles, Ekonomiskās policijas un Drošības policijas atzinumu. Es uzskatu, ka Jelgavas Siltumtīklu jautājums jāvirza uz Domi. Deputātiem jālemj par uzticību STU direktoram G.Dupužam. Savukārt izpilddirektoram J.Strodam lēmumprojekts jāsagatavo tā, lai pēc tam Dome nezaudē tiesas prāvu un mums G.Dupužs nav jāatjauno darbā.
Kā vērtējat deputātu komiteju darbu? Ļoti daudz pārmetumu ir dzirdēts no pašiem deputātiem: komiteju darbs ir haotisks, savstarpēji nesaskaņots utt.
– Tiešām, problēmas ir. Varbūt izpildvaras un lēmējvaras nošķiršana dos man lielākas iespējas darboties šo jautājumu sakārtošanā.
Domes sēdes ir atklātas, katrs pilsētas iedzīvotājs var nākt un klausīties. Taču lielākā daļa jautājumu tiek izskatīti tādā kārtībā, ka lēmumprojekts ir deputātiem priekšā un sēdes vadītājs tikai pārjautā: «Ir jautājumi par šo? Nav? Aiziet, tālāk!» Tā tas tiek lemts arī par būtiskiem jautājumiem. Tādejādi iedzīvotājam, kurš ir atnācis uz sēdi un kurš nezina lēmuma būtību, notiekošais nav izprotams. Vai tā ir normāla situācija?
– Ja es saņemtu no kāda padomu, kā to īstenot, es labprāt to darītu. Man nav iebildumu, ja iedzīvotāji iepazīstas ar Domes sēžu materiāliem. Man jau ļoti patiktu, ja mēs varētu tos publicēt arī avīzē, bet tas ir milzīgs apjoms. Turklāt ar visiem materiāliem var iepazīties, ja kādam ir interese, pirms Domes sēdes.
Iepriekšējā Domes sēdē tika skatīts arī būtisks lēmumprojekts, kas bija saistīts ar apkures nodrošināšanu Pārlielupē un kas nebija saskaņots ne Juridiskajā nodaļā, ne arī skatīts kādā no deputātu komitejām. Kā tas iespējams?
– Saskaņā ar Domes nolikumu un likumu ir divi ceļi. Pirmais ir tāds, kas man patīk un kā es parasti cenšos darīt, proti, iesniegt lēmumprojektu vismaz desmit dienu iepriekš, veikt gan juridiskās, gan finansu ekspertīzes, izskatīt attiecīgā uzņēmumā (šajā gadījumā – STU), tad izskatīt visās komitejās un tad virzīt uz Domes sēdi. Tas ir klasiskais ceļš, un tā vajadzētu strādāt. Bet oficiāls ir arī tāds variants, ka deputāts vai izpilddirektors lēmumprojektu iesniedz ārpus kārtas, un, ja divas trešdaļas no klātesošajiem domniekiem piekrīt, tas tiek arī izskatīts. Es uzskatu, ka tā nevajadzētu būt.
Bet kurš bija iesniedzējs šajā gadījumā?
– Es, bet lēmumprojektu bija sagatavojis izpilddirektors.
Jums nav tiesību izpilddirektoram pateikt: «Piedod, lūdzu, izskatīsim šo jautājumu noteiktajā kārtībā?!
– Varētu jau tā darīt, tas varbūt būtu pareizākais ceļš, bet pastāv zināmi draudi apkurei un visam pārējam.
Tātad informācija, kas ir 27. janvāra avīzē par …
– Nepaspēju izlasīt.
J.Strods ir izdevis rīkojumu NĪP direktoram, kurā paredzēts no īres naudām segt STU parādus Jelgavas Cukurfabrikai.
– Rīkojums ir nelikumīgs. Likumā nav iestrādāts mehānisms, kā atcelt izpilddirektora rīkojumu, kas neatbilst likumam. Pēc būtības deputātiem iepriekšējā Domes sēdē to vajadzēja atcelt. Tā kā man ir tādas tiesības, es rīkojumu apturēšu.
Tuvojas nobeigumam privatizācijas process. Kā vērtējat tā norisi Jelgavā? Vai līdz nākamajām vēlēšanām varētu tapt ziņojums vai arī pārskats par privatizācijas gaitu?
– Protams, to var vērtēt ļoti dažādi. Domāju, ka vairāk vai mazāk privatizācija notikusi caurspīdīgi, atbilstoši likumam. Taču saimnieciskā dzīve ir saimnieciskā dzīve un ne katrs, kas ir sācis privatizācijas procesu, izrādās veiksmīgs uzņēmējs. Kāds ir privatizācijas galvenais uzdevums? Iegūt pēc iespējas lielākus līdzekļus vai radīt veiksmīgu uzņēmumu, kas pēc tam ražo produkciju, piesaista investīcijas, rada darba vietas un sakārto infrastruktūru? Optimālais ir zelta vidusceļš: pilsētai būtu jāsaņem no privatizācijas pietiekami daudz līdzekļu, bet tajā pašā laikā, ja uzņēmējs samaksās ļoti lielu naudu par privatizējamo objektu, viņu ļoti bieži var izkonkurēt rīdzinieki. Ir grūti pateikt, kas izdevies veiksmīgi, kas ne, bet nedomāju, ka mēs kaut kur būtu pārkāpuši likumu. Par ziņojumu doma ir ļoti laba, un es domāju, ka mums vajadzētu tādu sastādīt. Paldies par ideju. Es nebiju pat aizdomājies, bet kāpēc ne? Mums nav ko slēpt.
Vai nebūs pārsteidzīgi apgalvot, ka, veicot privatizāciju, likums nav pārkāpts nevienā gadījumā?
– Domāju, ka ne, jo mūs pēc sūdzībām ir pārbaudījusi pat prokuratūra un būtiskus pārkāpumus nav atradusi.
Kā jūs raksturotu situāciju Domē?
– Jums ir taisnība, tā ir neviennozīmīga. Ir daudzas problēmas, kuras netiek risinātas. Ne viss notiek tā, kā mums varbūt gribētos. Vienam deputātam trūkst pieredzes, citam – speciālu zināšanu utt. Manuprāt, būtu pareizāk, ja administrācija gatavotu lēmumprojektus tā, lai tie pat uz ielas katrai tantiņai būtu saprotami. Daži deputāti ir nekonsekventi: tikko pieskaras vienai lietai, viņš balso tā, otrā lietā – jau citādi un pēc tam pats ir neapmierināts, ka Domes priekšsēdētājam ir savs viedoklis, un prasa, kāds politiskais spēks aiz manis stāv. Aiz manis nestāv nekāds politiskais spēks, esmu «Latvijas ceļa» biedrs, taču, kā balsot, man neviens nenorāda. Balsoju pēc savas taisnīguma izpratnes un, protams, pēc likuma.
Kā veidojas situācija ar pašvaldības budžetu?
– Ja noturējāmies pagājušajā gadā, kad ieņēmumu (salīdzinot ar 1998. gadu), nerēķinot inflāciju, bija par 10% mazāk, tad šogad, kad paredzama ieņēmumu palielināšanās par 16%, zināmam optimismam pamats ir. Reālais pieaugums būs pieci līdz seši procenti, jo noteiktu summu esam spiesti atdot pašvaldību izlīdzināšanas fondam. Līdz ar to tā īsti uzelpot tomēr nevarēs.
Kā ir ar parādiem «Latvijas gāzei» un Pasaules Bankai?
Ir panākta zināma vienošanās, ka vienu no tiem varētu pārcelt uz vēlāku laiku.
«Latvijas gāzes» parādu?
– Sākotnēji ar iepriekšējo valdību bija runa par «Latvijas gāzes» parāda pārcelšanu, pašreizējā Pasaules Bankas misija, kas pēta «Siltumtīklus», neizslēdz, ka tas varētu būt arī Pasaules bankas kredīts.
Tās ir tikai prognozes.
– Jā, tas ir tikai sarunu līmenī.
Vai jūs kandidēsiet nākamajās vēlēšanās?
– Politiķis nekad nedrīkst teikt «nekad». Man visvairāk patīk strādāt zinātnisko darbu, esmu Lauksaimniecības universitātes docents. Pirmo disertāciju uzrakstīju, bet neaizstāvēju Tautas frontes laikā. Ļoti gribas disertāciju uzrakstīt, jo pēc dabas esmu pētnieks.
