Mūsu skolai – Spīdolai – ir ļoti jauka tradīcija: katru gadu 1. septembrī pulcēties pie Lāčplēša fragmenta.
Mūsu skolai – Spīdolai – ir ļoti jauka tradīcija: katru gadu 1. septembrī pulcēties pie Lāčplēša fragmenta. Kāpēc? Lai Spīdola un Lāčplēsis satiktos, jo kopā viņiem dzima ideja par gara brīvību. Arī skolā cenšamies saglabāt brīvības gaisotni. Jūtoties labi, cilvēkam rodas lielāks prieks strādāt: skolēni centīgāk mācās, skolotāji labāk veic savu darbu.
Audzēkņi ir ļoti aktīvi. Tā kā esam maza skoliņa, katram iznāk kaut kur piedalīties, līdz ar to skolotājiem ir vairāk jāstrādā. Viens no mūsu mērķiem ir pulcēt savā vidū labākos skolēnus. Tagad, kad valstī ir vienoti izglītības standarti, mēs varam izcelties ar darba kvalitāti. Saglabājam arī savas tradīcijas un patriotisko garu.
Skola ir kā maza saliņa, kurā glabājam un cenšamies garīgi izkopt Spīdolas ideju, parādām, kas ir labs un kas ir slikts. Gribētos, lai bērni ir ar atvērtām sirdīm, nenocietinātos, bet saglabātu savu dabīgumu, bērna naivumu laikā, kad tas tiek izsmiets.
Tieši šodien, skolas gados, ir jāizmēģina viss, nebaidoties no neveiksmēm. Skolā tiek sakrāta pieredze turpmākajām gaitām. Visus sitienus vajadzētu izbaudīt jau šeit, draugu vidū, lai pēc tam dzīvē būtu vieglāk.
Jācenšas darīt visu ar jaunības maksimālismu, piepildīt savus ideālus. Vienmēr ir jābūt idejai, kā vārdā darbs tiek darīts.
Savstarpējās attiecības ir draudzīgas, bet ļoti gribētos, lai draudzīguma pamatā būtu godīgums – kā cimdiņš ar rociņu.
