Pagājis 2000. gada pirmais mēnesis, solītais pasaules gals tā arī nav pienācis, «milēniums» nosvinēts, jādzīvo tālāk.
Pagājis 2000. gada pirmais mēnesis, solītais pasaules gals tā arī nav pienācis, «milēniums» nosvinēts, jādzīvo tālāk. Kuram savrupmājā, kuram labiekārtotā dzīvoklī, kuram tajā pašā vecajā mājā bez labierīcībām. Kā mēdz sacīt francūži pie pusdienu vīna glāzes – tāda ir dzīve.
Tos Jelgavas iedzīvotājus, kas dzīvo pašvaldības dzīvojamā fonda mājās, jaunajā gadā sagaida jaunas īres maksas. Tam pamatā – Jelgavas Domes 1999. gada
17. jūnija grozījumi noteikumos «Par dzīvojamo telpu maksimālo īres maksu Jelgavā» (05.06.1997.nr.8/1), kas paredz noteikt maksimālo īres maksu Jelgavā 0,1778 latus par vienu kvadrātmetru dzīvojamās platības līdzšinējo 14 santīmu vietā. Jaunā īres maksa piemērojama ar 2000. gada 1. janvāri.
Nav grūti iedomāties īres maksas paaugstināšanas motīvus. Līdzšinējās nesedz visus dzīvojamā fonda uzturēšanas izdevumus, kas ir nepieciešami saskaņā ar būvnormatīviem. Īres maksas (vismaz teorētiski) tiek diferencētas pēc dzīvojamās platības labiekārtotības pakāpes un pēc zonas, kurā tā atrodas. Pagājušā gada 17. jūnija Domes sēdes protokola trešais punkts paredz novirzīt 0,02 latus no iekasētās īres maksas iekšējo tīklu uzturēšanai un sakārtošanai. Ar iekšējiem tīkliem tiek domāti mājas iekšējie siltumtīkli, karstā ūdens tīkli, ūdensvads un kanalizācija. Tie ir Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) apkalpošanā. Tāpēc vairs īrnieku rēķinos atsevišķi neparādīsies šie divi santīmi, kas būs ietverti jaunajā īres maksā.
Ēku iekšējo siltumtīklu pārraudzības jautājums dažādās pilsētās tiek dažādi risināts. Ventspilī, piemēram, māju iekšējie tīkli ir siltumtīklu struktūrvienības pārraudzībā. Jelgavas situācija ir loģiska, jo iekšējos tīklus nevar izdalīt no ēkas kopējās bilances.
Tomēr tos NĪP varētu uzturēt kārtībā tikai tad, ja iekšējie tīkli būtu sakārtoti un ar pieņemšanas nodošanas aktu nodoti NĪP apkalpošanā. Ja sliktā stāvokļa dēļ ir maināmi 60 procentu no iekšējām komunikācijām (pēc Domes apstiprinātās Jelgavas siltumapgādes koncepcijas), tad nevar runāt par siltumtīklu uzturēšanu, bet gan par to kapitālo remontu. Skaidrs, ka pārvaldei šādas naudas nav.
NĪP ir veikusi aprēķinus, ņemot vērā iekasējumu 90 līdz 95 procentu apmērā (jo iekasējums procentuāli noteikti kritīsies pēc īres maksas paaugstināšanas), ka turpmāk papildus tiks iekasēti aptuveni 15 000 latu mēnesī. Sakarā ar to, ka darbu pašizmaksa netiek paaugstināta un no šīs summas neviens santīms netiks izmantots pārvaldes darbinieku materiālai stimulēšanai vai tamlīdzīgiem mērķiem, visa nauda tiks novirzīta ēku remontam. Kā «Ziņām» atzina NĪP direktora vietnieks Juris Vidžis, daudzas pašvaldības mājas ir katastrofālā stāvoklī. Tāpat ne santīms netiks novirzīts parādu nomaksai. J.Vidžis neslēpa pārvaldes nostāju šajā jautājumā: īres maksas jānovirza tikai tiem mērķiem, kam tās ir paredzētas, un, ja kāds cits pašvaldības uzņēmums atrodas bankrota priekšā, tad nevajag tā problēmas risināt uz citu uzņēmumu rēķina, bet šim uzņēmumam ir jādomā pašam, kā atrisināt finansu problēmas.
Lai arī 15 000 latu nav maza nauda, patiesībā par šiem līdzekļiem nevar izdarīt pārāk daudz. Piemēram, pilnīga jumta seguma nomaiņa Katoļu ielā 17 izmaksāja gandrīz 10 000 latu. Pērn NĪP pilnīgi jumta segumu nomainīja tikai 10 mājām, darbiem iztērējot 66 230 latus. NĪP apkalpošanā atrodas aptuveni 180 māju ar tā sauktajiem «mīkstajiem jumtiem», kas saskaņā ar būvnormatīviem mūsu klimatiskajā zonā ir jāmaina ik pēc pieciem gadiem. Pēdējā laikā gan firmas saviem materiāliem jau piedāvā desmit gadu garantiju. Ar mīkstajiem jumtiem tiek domāti jumti ar ruberoīda segumu vai jumti bez seguma – ar speciālas apstrādes procesā savienotiem dzelzsbetona paneļiem. Par pēdējo jumtu seguma paveidu ir īpaši daudz sūdzību. Pagājušā gada laikā tikai mīksto jumtu seguma nomaiņai vien NĪP izlietoja 114 605 latus, tā veidoja lielāko daļu no visiem uzņēmumā veiktajiem remontdarbiem. 1999. gadā remontdarbiem NĪP ir iztērējusi 192 262 latus.
Viens no mērķiem, kam tiks izlietoti papildus iegūtie 15 000 latu mēnesī, ir iekšējo tīklu tīrīšana un nomaiņa. Ar to patlaban jau nodarbojas četras firmas. Pērn santehnikas darbiem uzņēmums iztērējis 34 980 latu. Pagaidām ir apkopota informācija par nepieciešamajiem remontdarbiem, un tie tiek veikti saskaņā ar plānu. NĪP plāna pilnīgai izpildei nepieciešami vairāk nekā 700 tūkstošu latu. Protams, uzņēmums no īres maksām nevar remontiem atļauties šādu summu, tāpēc visus nepieciešamos darbus NĪP nevar paveikt, un daži no tiem tiks veikti vēlāk, kad būs atrasti nepieciešamie līdzekļi.
Lielas rūpes sagādā arī lifti, kuru ekspluatācijas laiks ir 18 gadu, pēc tam lifts ir jānomaina. Tas maksā aptuveni 10 000 latu. Īres maksa par lifta apkalpošanu ir ieviesta tikai 1997. gada 1. aprīlī. Pērn liftu remontam tika iztērēti 6 514,72 lati. NĪP vadība neizslēdz, ka liftu apkalpošanas cenas varētu arī nedaudz samazināties, jo šajā jomā pašlaik ir konkurence. Ar laiku mājas NĪP bilancē apkalpot varētu viena no trim pašreiz strādājošām firmām, tas radītu pakalpojumu izmaksu samazināšanos.
J.Vidžis piedāvāja pārdomas rosinošu piemēru no Austrumvācijas. Tur, kā zināms, labu laiku atpakaļ arī bija sociālisms, arī tur tika sabūvēts bezjēdzīgs paneļu māju daudzums. Pēc abu Vāciju apvienošanās tika izveidots speciāls institūts, kas nodarbojas ar šo ēku piemērošanu «normāliem dzīves apstākļiem». Salīdzinājumā ar Latvijas mājām, vāciešu namiem kvalitāte bija labāka, taču tie tāpat tika atzīti par neapmierinošiem. Tagad šīs mājas tiek modernizētas un siltinātas, mainīti to iekšējie tīkli.
Interesanti ir tas, ka Vācijā proporcija starp īres maksu un komunālajiem pakalpojumiem ir pavisam pretēja. Pie mums ir 17 santīmu par kvadrātmetru liela īresnauda un 50 santīmu par kvadrātmetru – apkure. Vācijā ļaudis maksā sešas markas par īri un līdz divām markām par kvadrātmetru – par karsto, auksto ūdeni un komunālo apkuri. Ir jāsaprot, ka kvalitatīva mājas uzturēšana ir dārgāka par komunālajiem pakalpojumiem. Bet tā ir tikai nākotnes vīzija.
NĪP nākamajā mēnesī Pārlielupes iedzīvotājiem piedāvās iespēju veikt ar pārvaldi saistītos un ūdensvada pakalpojumu maksājumus bijušajā 4. namu pārvaldes kasē Rīgas ielā 53a.
Pārlielupē ir izveidojusies kutelīga situācija ar apkuri. Tā kā iedzīvotāji nespēj pilnībā norēķināties ar Jelgavas Siltumtīkliem (STU) par piegādāto siltumenerģiju un bieži tas tiek darīts ar nokavēšanos, tad STU rīcībā nav līdzekļu, kurus uzreiz varētu pārskaitīt «Jelgavas Cukurfabrikai» par piegādāto siltumenerģiju, tādēļ cukurfabrika draud to atslēgt. Šajā sakarā izdots Jelgavas Domes izpilddirektora 2000. gada 26. janvāra rīkojums Nr. 8-i, kura trešais punkts paredz: «izņēmuma gadījumā atļaut PBU «Nekustamā īpašuma pārvalde» (direktors E.Putnieks) nomaksāt parādu par piegādāto siltumenerģiju, atbilstoši savstarpēji noslēgtajam grafikam ar p/u «Jelgavas Siltumtīkli», no iekasētajām īres maksām no 2000. gada 1. janvāra līdz 1. oktobrim.». Nav saprotams, kādēļ no īres maksām jāsedz iedzīvotāju parādi STU. Ja problēmas ar parādu piedziņu ir vienam pašvaldības uzņēmumam, kāpēc par to jāmaksā citam? NĪP statūtos nav paredzēta finansiālās palīdzības sniegšana citiem pašvaldības uzņēmumiem. Ja iedzīvotāji nespēj norēķināties par saņemto siltumu, tad trūkstošā daļa būtu jāsedz pilsētas Domei. Nav ne mazākā iemesla tam, lai tie iedzīvotāji, kas ir samaksājuši gan īri, gan komunālos pakalpojumus, sponsorētu STU un pārējos iedzīvotājos un dzīvotu neizremontētās mājās.
Par minēto rīkojumu daudz tika runāts pagājušajā Domes sēdē, taču formāli tas vēl nav atcelts. Laiks tā kā būtu beigt šo absurda teātri.
