Šā gada pirmajā sēdē Latvijas Zemnieku federācijas valde izvērtēja pagājušā gada darbu un izteica priekšlikumus šā gada darbības programmai, ko apspriedīs 10. martā LZF 9. kongresā.
Šā gada pirmajā sēdē Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valde izvērtēja pagājušā gada darbu un izteica priekšlikumus šā gada darbības programmai, ko apspriedīs 10. martā LZF 9. kongresā.
Pērn otrajā pusgadā tika pārtrauktas ikmēneša trīspusējās – Zemkopības ministrijas, Zemnieku federācijas un Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas – tikšanās. Tūlīt gan tika izveidota Pastāvīgā sadarbības padome, taču LZF uzskata, ka tās kontakti ar ministriju nav arguments, lai pārtrauktu trīspusējās tikšanās. Šajā gadā tās ir paredzēts atjaunot.
Pēc premjera Viļa Krištopana ierosmes pie Ministru kabineta tika izveidota vēl viena organizācija – Lauku konsultatīvā padome, kas risināja dažādus lauksaimniecības jautājumus. Diemžēl tās darbs tika apturēts, krītot Viļa Krištopana valdībai.
Jaunā Šķēles valdība tādu padomi atjaunot nedomā. Pieņemot lēmumus, tā negrib konsultēties un uzklausīt lauksaimniekus pārstāvošas organizācijas.
Arī izlemjot par iestāšanos Eiropas Savienībā, valdība nav ņēmusi vērā tautas viedokli, un LZF uzskata, ka pirmsiestāšanās periodā ir jārīko referendums.
Iepriekšējais LZF kongress aicināja valdību izveidot juridisko bāzi kvotu noteikšanai lauksamniecības produktu ražošanai un importam. Diemžēl pirmās kvotas tiks noteiktas tikai šogad un tikai vienā – cukura ražošanas – nozarē. Tādēļ LZF pie šā aicinājuma atgriezīsies atkārtoti.
LZF uzskata, ka valdība nav pildījusi 1996. gadā pieņemto Lauksaimniecības likumu, kas paredz, ka trīs procenti subsīdijām pienākas arī no budžeta iespējamās pārpildes tiesas. Sadarbībā ar Zemkopības ministriju LZF plāno līdz 2000. gada ziemāju sējai panākt hektāra subsidēšanu un, lai federācijas pārstāvji arī reģionos būtu SAPARD projektā paredzētajās partnerības padomēs.
