Ne jau tikai pozitīvas ir lietas, kas pasaulē izplatās arvien aktīvāk un varbūt nākotnē kļūs vēl populārākas. Ir arī nevēlamas. Pie tām var pieskaitīt smēķēšanu.
Ne jau tikai pozitīvas ir lietas, kas pasaulē izplatās arvien aktīvāk un varbūt nākotnē kļūs vēl populārākas. Ir arī nevēlamas. Pie tām var pieskaitīt smēķēšanu.
Pētnieki pat paredz, ka ap 2020. gadu smēķēšana kļūs par vadošo mirstības un invaliditātes cēloni, kas ik gadus nogalinās vairāk nekā 10 miljonu cilvēku.
Pasaules veselības organizācijas pētījumi liecina, ka viena trešdaļa no pasaules pieaugušajiem jeb 1,1 miljards cilvēku, no kuriem 200 miljonu ir sievietes, smēķē.Šī informācija liek secināt, ka pasaulē smēķē 47 procenti vīriešu un 12 procentu sieviešu. Jaunattīstības valstīs smēķē 48 procenti vīriešu un 24 procenti sieviešu.
Katru gadu tabakas dēļ mirst 3,5 miljoni cilvēku, tas ir, 10 000 nāves gadījumu dienā. Miljons nāves gadījumu gadā ir jaunattīstības valstīs.
Visu vecuma grupu pastāvīgu smēķētāju mirstība ir trīs reizes lielāka nekā nesmēķētāju. Turklāt pētnieki paredz, ka tabakas izraisītā mirstība varētu trīskāršoties. Kopumā mūsdienās ir zināmas vairāk nekā 25 ar tabaku saistītas slimības. Pie tam nevar noliegt to, ka tabakas dūmi kaitē ne tikai pašam smēķētājam, bet arī apkārtējiem cilvēkiem. Citu cilvēku radīto dūmu ieelpošana var izraisīt jaundzimušo nāvi, elpceļu un vidusauss saslimšanu zīdaiņiem un bērniem, plaušu vēzi un sirds slimības pieaugušajiem. Bērni tiek pakļauti papildu riskam, jo viņu vecāku smēķēšana palielina iespēju, ka arī viņi paši to darīs.
Nikotīna farmakoloģiskā iedarbība pārsvarā ir stimulējoša, tas veicina aktivitāti, stimulē sirds un endokrīno sistēmu. Nikotīns, kas organismā nonāk ar cigarešu dūmiem, ietekmē gandrīz visu veidu smadzeņu impulsu pārvadi.Tabakas lietošanas tūlītējais ļaunums ietver aizdusu, paātrinātu sirdsdarbību, astmas paasinājumus, impotenci, neauglību. Smēķēšanas ilglaicīgie kaitējumi, kas ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis, ir sirdslēkmes un insulti, plaušu un citi vēži un hroniska plaušu slimība (hronisks bronhīts).
Visnopietnākais un nevēlamais nikotīna lietošanas efekts ir atkarības rašanās. Kad cilvēks kļūst par smēķētāju, viņam ir psiholoģiski un fiziski grūti šo ieradumu lauzt. Būdams psiholoģiski atkarīgs, cigarešu smēķēšanu cilvēks var izjust arī kā atalgojumu. Tas kopā ar biežas aizdedzināšanas un dūmu ievilkšanas rituālu nodrošina, ka smēķēšana kļūst par spēcīgu ieradumu.
Lai gan daudzi uzskata, ka smēķētāju daudzums nākotnē tikai palielināsies, tāpat kā nikotīna izraisīto slimību skaits, pastāv arī pretējs viedoklis. Tā aizstāvji ir pārliecināti, ka nākotnē populārs būs veselīgs dzīvesveids. Turklāt pēdējā laikā ir pamanāma tendence arvien vairāk strādāt; tieši tāpēc aktīvākie cilvēki arī izvēlas veselīgu dzīvesveidu, jo tikai tā var izturēt garo darba dienu. Tomēr daudzi domā citādi.
Jānis, students, smēķē sen un īpaši aktīvi to sācis darīt studiju laikā:
– Man nav nekādu pretenziju pret cilvēkiem, kas smēķē, tāpēc arī pats to bez sirdsapziņas pārmetumiem varu darīt. Es arī neticu pārspīlētajam uzskatam par daudzajām slimībām, ko izraisa smēķēšana. Tāpat taču daudz slimo arī tie, kas nesmēķē. Man cigaretes īpaši palīdz sesijas laikā, lai aizdzītu miegu un uzturētu modru garastāvokli, es smēķēju ļoti daudz. Varbūt pat par daudz, taču tas nekādā gadījumā nerosina mani šo ieradumu atmest.
Bieži vien vīrieši atzīst, ka paši drīkst smēķēt, bet viņiem nepatīk, ja to dara sievietes. Es tā nedomāju. Kāpēc gan lai arī viņas nesmēķētu? Un nevajag smēķēšanā saskatīt nez kādu ļaunumu.
Domāju, ka nākotnē nekas īpaši nemainīsies – vienmēr būs smēķētāji un tādi, kas cigareti mutē neņem. Tāpat kā vieni dzer kafiju, citi – ne. Nevar taču vienkārši likvidēt visas cigaretes! Turklāt tas ir pārāk labs peļņas avots to ražotājiem, un viņi nekad to nedarīs.
Ilze, skolniece, arī smēķē:
– Mammai nepatīk, ka es smēķēju. Sākumā viņa mēģināja kaut ko mainīt, tagad gan vairs neko nesaka, lai arī pilnīgi samierinājusies ar to nav. Patiesībā man nemaz nepatīk, smēķēt sāku lielākoties tāpēc, ka klasē pīpēja visi. Nedomāju, ka nākotnē smēķēšana attīstīsies vēl vairāk, jo kaut kad taču cilvēkiem jāsaprot, kas labs un kas kaitīgs. Es arī piekrītu uzskatam, ka mūsdienu cilvēkam tomēr svarīgāka ir veselība, un smēķēšana to noteikti nestiprina. Man liekas, ka arvien vairāk tiks darīts, lai popularizētu veselīgu dzīvesveidu un informētu sabiedrību par smēķēšanas kaitīgumu. Liela daļa smēķētāju patiesībā nemaz nav informēti par tās ļauno ietekmi.
Tuvākajā laikā pati noteikti centīšos atmest šo ieradumu, vienīgi nezinu, cik tas būs viegli kolektīvā, kur visi smēķē. Manuprāt, nepiedodami ir, ja smēķē sievietes, kas gaida bērniņu, jo viņas neriskē tikai ar savu veselību. Tāpat slikti, ja jauni vecāki neliekas ne zinis par saviem mazajiem bērniem un smēķē, atrodoties vienā telpā ar viņiem.
«Jo vairāk darbojies uz prāta pamatiem, jo lielāka tava brīvība; jo vairāk padodies savām kaislībām, jo lielāks vergs tu esi.»
G.V. Leibnics
