Iveta Viņas ir divas māsas – Liene un Dace Krētas. Lauvas zīmē dzimušas sešpadsmitgadīgas dvīnes.
Viņas ir divas māsas – Liene un Dace Krētas. Lauvas zīmē dzimušas sešpadsmitgadīgas dvīnes. Vecuma starpība viņām ir tikai 20 minūtes. Dace esot vecākā. Pēc izskata viņas ir pat ļoti līdzīgas. Skolotāji, piemēram, viņas atšķirot tikai pēc dzimumzīmītēm uz sejas.
Taču, lai cik līdzīgas abas māsas arī neizskatītos, raksturi viņām esot ļoti dažādi.
«Es vienmēr skraidu apkārt,» saka Dace. «Bet Liene labprātāk sēž uz vietas un neiet nekur.»
Liene tam piekrīt, viņa pati sevi sauc par «vietsēdi». Bet arī tādai mājās sēdēšanai ir savas priekšrocības. Ja mājās kas pazūd, vienmēr padoms tiek prasīts Lienei. Viņa parasti ir lietas kursā par notiekošo. Un vēl viņai ļoti patīk šūt. Stundām ilgi viņa var nosēdēt pie šujmašīnas. Savukārt Dacei adata un diegs esot lielākie ienaidnieki.
Viņas ģērbjas katra citādāk un klausās dažādu mūziku. Liene esot aizrāvusies ar kompjūtermākslu, Dace datoram pieskaras tikai tāpēc, lai pakomponētu. Viņa mīlot mūziku un visu, kas ar to saistīts. Dace dzied korī un ir beigusi mūzikas skolu.
Lienei patīk kārtība. Viņa tīra māju un mazgā traukus pat tad, ja viņai to īpaši neviens neprasa.
«Man patīk pēc tam paskatīties un papriecāties par savu darbu. Redzēt, kā no «bardaka» rodas sakoptība».
Bet Dacei nekārtība īpaši netraucē. Atbrīvošanās no tās sagādā pārāk lielas rūpes.
Vasarā viņas strīdoties daudz vairāk kā ziemā. Parasti strīdi sākas no nekā. Viena uzvelk kādu otras māsas apģērba gabalu, un tas tad ir iemesls, lai sāktos strīds. Tiek pieminēti visi vecie grēki – gultas neklāšana, trauku nemazgāšana utt. Parasti strīdēšanās cik ātri iesākas, tikpat ātri arī beidzas. Viena no viņām pēkšņi saprot, ka strīda iemesls ir absolūti bezjēdzīgs, un sāk smieties. Vispār viņas sadzīvo draudzīgi, rūpējas viena par otru un pārdzīvo, ja otrai gadās kādas nepatikšanas.
Bērnībā abas bijušas lielas nerātnes. Saviem vecākiem sagādājušas milzumdaudz rūpju. Ja tagad nepatikšanu cēlonis ir Dace, tad agrāk «sliktā meita» bijusi Liene. Dienasgrāmata bijusi raiba no piezīmēm. Kad Lienes dienasgrāmata bijusi pārpildīta, skolotāji par viņu rakstījuši Daces dienasgrāmatā. Dažkārt nemaz neesot bijis pierakstīts, ka piezīme ir Lienes…
Kā jau parasti tas mēdz notikt ar dvīņiem, arī viņas bieži tiek sajauktas. Ejot pa ielu, Lieni pasveicina kāds no Daces paziņām. Liene sveicienu gan atņem, bet tūlīt arī piemetina, ka viņa nav Dace. Reiz pat kāds drosminieks pienācis Lienei klāt un skaidri un gaiši pateicis, ka viņu pazīstot un ka viņu saucot Dace. Diezgan ilgs laiks pagājis, kamēr Liene ieskaidrojusi, ka viņa nebūt nav Dace, bet gan viņas dvīņu māsa. Viņa pat ņēmusi palīgā savu ieskaites lapiņu, lai pierādītu to. Ik pa laikam notiek joki. Viens brīnās, kā tai meitenei tik ātri aug mati, kāds cits apbrīno viņas neiedomājami ātrās pārvietošanās spējas, cits atkal nekādi nevar saprast, kāpēc šī meitene tik bieži pārģērbjas. Bet patiesībā viņas ir divas.
Abām ļoti patīkot braukt ar mašīnu.
«Pēc diviem gadiem es dabūšu tiesības un pirkšu zaļu zaporožecu,» saka Liene.
Zaļā esot viņas mīļākā krāsa un zaparožecs maksājot pietiekami lēti, lai tā sadauzīšana nesagādātu īpašas sirdssāpes. Daces sapņu mašīnīte esot zaļa «vabolīte» ar baltām margrietiņām. Lai viņu vieglāk varētu pamanīt.
«Man patīk, ka cilvēki mani ievēro un uz mani atskatās,» saka Dace.
