Jelgavas Siltumtīkli atklātajā vēstulē «Zemgales Ziņām» (01.02.2000.) pauda pārliecību, ka “vieglu roku tiek akceptēta arī atsevišķu ēku un LU piederošo ēku grupas atslēgšana no centrālās siltumapgādes.”.
Jelgavas Siltumtīkli atklātajā vēstulē «Zemgales Ziņām» (01.02.2000.) pauda pārliecību, ka «vieglu roku tiek akceptēta arī atsevišķu ēku un LU piederošo ēku grupas atslēgšana no centrālās siltumapgādes jau pēc tam, kad izstrādāts projekts un par Pasaules Bankas piešķirto kredītu iegādāti materiāli šā rajona siltumapgādes rekonstrukcijai. Savukārt laikrakstā parādās slavinoši raksti par šo veiksmīgo risinājumu, kas LU ļauj lēti apgādāt savus objektus ar siltumu, aizmirstot piebilst, par cik tas sadārdzina siltumapgādes izmaksas pārējiem patērētājiem, jo kredīta atmaksa par šiem objektiem tagad gulsies uz viņu pleciem».
«Zemgales Ziņas» jautā: kā jūs vērtējat atslēgšanos no centrālās siltumapgādes sistēmas? Vai tā izrādījusies izdevīga?
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) direktors Andrejs Garančs:
– Protams, ka LLU tas ir izdevīgi. Mēs izrēķinājām, ka no Jelgavas Siltumtīkliem vienu gigakaloriju pērkam par 24 latiem, bet paši varam saražot gigakaloriju par 10 latiem. Kopā ar septiņu gadu investīcijām – 14 latu par gigakaloriju. Atšķirība ir. Maksāt Jelgavas Siltumtīkliem par viņu dārgo siltumu nevarējām atļauties.
Jelgavas pilsētas slimnīcas galvenais ārsts Andris Ķipurs:
– Es tikai priecāšos par to, ka pāriesim uz savu apkuri, jo tā varēšu ietaupīt slimnīcai jau tā trūkstošos līdzekļus. Mēs esam atstājuši telpas 1500 kvadrātmetru platībā, norobežojušies no vecajām siltumtrasēm, bet mums tāpat Jelgavas Siltumtīkliem decembrī bija jāmaksā 4 500 latu. Tā ir milzīga summa. Viņi mums paziņo, ka viena gigakalorija maksā 23 latus, bet mēs savu siltumu spēsim saražot daudz lētāk –10 latu par gigakaloriju. Turklāt slimnīca tomēr ir vieta, kur siltajam ūdenim jābūt cauru gadu. Bet no Jelgavas Cukurfabrikas, kas mums piegādā siltumu, remontdarbu dēļ vasarās silto ūdeni nedabūjām veselu mēnesi. Reizēm šis mēnesis tika «aizvilkts» gandrīz līdz diviem. Ar savu apkuri spēsim nodrošināt silto ūdeni slimnīcai cauru gadu.
Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes Ēku ekspluatācijas un kapitālo remontu daļas vadītāja Natālija Vasiļjeva:
– Es varu runāt tikai par gadījumiem, kad dzīvokļu īpašnieki izvēlas atslēgties no centrālās siltumapgādes, jo ar šādiem jautājumiem nodarbojos. Situācijas ir dažādas. Ir īrnieki, kas atslēgšanās atļaujas ir saņēmuši vēl namu pārvalžu laikos. Taču, ņemot vērā, ka atslēgšanās prasa lielus kapitālieguldījumus un viņiem šādas naudas nav, nekādi darbi netiek veikti un šie cilvēki staigā vateņos. Piemēram, Zvejnieku ielā 7 ir atslēgusies visa māja. Tā ir četru dzīvokļu māja, kurai pēc projekta vēl bija saglabājušies dūmvadi, un tajos dzīvokļos, kuros bija nojauktas krāsnis, atlika tās tikai uzbūvēt. Jāpiebilst, ka pie šīs mājas ir saglabājušies malkas šķūnīši, tāpēc nav grūtību ar malkas glabāšanu, kas ir problemātiski lielās daudzdzīvokļu mājās. Savukārt Kronvalda ielā 5 no mājas trim kāpņutelpām no centralizētās siltumapgādes ir atslēgusies viena. Šie gadījumi ir ļoti dažādi. Vislētāk autonomo apkuri var nodrošināt ar gāzi. Esmu no māju vecākajiem dzirdējusi viedokli, ka autonomā apkure ir divas trīs reizes lētāka par centralizēto.
