Slimā nauda. Vašingtona. Naudas banknotes nereti var kļūt par slimību pārnēsātājām un izraisītājām. Lai novērstu teroristiskus mēģinājumus, kad naudas zīmes apzināti tiek «saslimdinātas», ASV zinātnieki izstrādājuši metodi, kā cīnīties ar to.
Slimā nauda
Vašingtona. Naudas banknotes nereti var kļūt par slimību pārnēsātājām un izraisītājām. Lai novērstu teroristiskus mēģinājumus, kad naudas zīmes apzināti tiek «saslimdinātas», ASV zinātnieki izstrādājuši metodi, kā cīnīties ar to. Banknotes tiek pārklātas ar antibiotiskām vielām, ko izmanto arī kontaktlēcu tīrīšanai.
Cīņa ar kājnieku mīnām
Vašingtona. Amerikāņu zinātnieku jaunākie pētījumi devuši cerību kājnieku mīnu ātrākai neitralizēšanai. ASV kosmisko kuģu degviela tiokols palīdz ātrāk un lētāk atbrīvoties no bīstamajiem zemes slazdiem – mīnām. Ja kādreiz par atmīnēšanu jāizdod no 300 līdz 1000 dolāriem par vienu mīnu, tad, ieviešot jauno tehnoloģiju, tas izmaksās vairs tikai sešus dolārus. Jaunā atmīnēšanas tehnoloģija ir būtisks ieguldījums, jo 70 pasaules valstīs to iedzīvotājus apdraud 80 miljonu kājnieku mīnu. Katru gadu vairāk nekā 26 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un bērni, iet bojā vai arī sakropļo locekļus mīnu eksplozijās.
Kūstošie vīrusi
Vašingtona. ASV zinātnieki ir nobažījušies, ka mūžseni vīrusi, kas atrodas mūžīgajā sasalumā, atkušņa gadījumā varētu sākt izplatību. Dažus vīrusus klāj proteīna kapsula, kas tiem ļauj saglabāties ilgi un īpaši ekstremālos apstākļos. Vairāki zinātnieki uzsver, ka ledus pie polārā loka kūst un, izplatoties gaisā, var izraisīties seno vīrusu izraisītas epidēmijas.
Karstā Eiropa
Londona. Kā uzskata britu zinātnieki, jaunajā gadsimtā vidējā temperatūra Eiropā pacelsies no 0,1 līdz 0,4 grādiem. Karsto vasaru skaits varētu dubultoties, un tās būs arī sausākas nekā līdz šim, izņemot Ziemeļeiropu. Ap 2080. gadu aukstu ziemu jau gandrīz nebūs. Visā Eiropā ziemas nokrišņu daudzums palielināsies par vienu līdz diviem procentiem. Ziemeļeiropieši no šīm pārmaiņām varēs gūt tikai un vienīgi labumu, jo lauksaimniecība un mežsaimniecība dos neredzētas ražas. Turpretī Dienvideiropai un Dienvidaustrumeiropai būs jācīnās ar lielāku daudzumu meža ugunsgrēku. Klimata maiņa varētu izraisīt arī lielāku imigrācijas straumi. Pēdējos 25 gados Eiropas vidējā temperatūra pacēlusies par 0,5 procentiem, ko zinātnieki uzskata par sasilšanas procesa pierādījumu.
Zeme kā Marss?
Tokija. Kā uzskata japāņu zinātnieki, pasauli sedzošiem ūdeņiem ir tendence izzust Zemes dzīlēs. Pēc miljarda gadu Zeme varētu kļūt par tikpat kailu un tuksnešainu planētu kā Marss – bez ūdens lāsītes planētas virspusē. Pēc zinātnieku aprēķiniem, no pasaules okeāniem Zemes mantijā nozūd piecreiz vairāk ūdens, nekā dažās vietās iznāk Zemes virspusē. Daļa ūdens, kas, nokļūstot Zemes dzīlēs, nonāk augsta spiediena iespaidā, veicina vulkānu izvirdumus. Tikmēr otra daļa ūdens, pēc zinātnieku domām, ķīmisko reakciju rezultātā «nogulsnējas» minerāļos, kas iztur augstas temperatūras un spiedienu. Process, kad Zemes dzīlēs nonāk ūdens, esot sācies pirms aptuveni 750 miljoniem gadu, jo līdz tam planētas iekšiene bijusi vēl tik karsta, ka ūdeni saturošie minerāļi Zemes mantijā nevarēja saglabāties stabili. Ja japāņu mineralogu pieņēmumi atbilst īstenībai, tad pirms 750 miljoniem gadu pasaules jūras līmenis bijis par 600 metriem augstāks nekā šodien. Tomēr, ja neskatāmies tik tālā nākotnē, kā miljards gadu, pēc citu pasaules zinātnieku atzinuma nākamajos gadu desmitos ūdens līmenis pasaules jūrās un okeānos drīzāk palielināsies nekā saruks. To veicinās siltumnīcas efekts.
