Pirms nepilniem sešiem gadiem Jelgavas pilsētas slimnīcā tika izveidots grūtnieču aprūpes kabinets – pilsētā vienīgais, kur topošajām māmiņām saņemt kādu palīdzību.
Pirms nepilniem sešiem gadiem Jelgavas pilsētas slimnīcā tika izveidots grūtnieču aprūpes kabinets – pilsētā vienīgais, kur topošajām māmiņām saņemt kādu palīdzību.
Ģimenēs, kur bērniņš tiek plānots, dara visu, lai mazuļa gaidīšanas laiks abiem vecākiem un pašam bērniņam būtu svētki, tādēļ svarīga ir bērniņa un pašas māmiņas aprūpe.
Deviņdesmito gadu sākumā vecmātei Lailai Budrēvicai radās laba ideja – Jelgavā izveidot grūtnieču aprūpes kabinetu. To aktīvi atbalstīja Dzemdību nodaļas vadītāja ārste Brigita Podiņa un vecmātes. Viņas visas bija gatavas piedalīties idejas realizēšanā.
– Sākumā šaubījāmies, vai ideja dzīvos, vai to atbalstīs sievietes. Bet informācija izplatījās ļoti ātri, un tagad jau uz kabinetu māmiņas nāk arī, gaidot otro, trešo bērniņu, – stāsta Laila.
Kopā ar viņu strādā vēl trīs vecmātes – Eva Vingre, Valija Labute un Aiva Kresa.
Kabinetā pakalpojumi ir par maksu. Grūtnieces savu vecmāti apmeklē reizi mēnesī, vēlāk – reizi divās nedēļās. Vecmāte stāsta par bērniņa attīstību, atbild uz visiem topošās māmiņas jautājumiem. Vizītēs tiek aicināti piedalīties arī tēti. Kad sievietei līdz dzemdībām palikuši vairs daži mēneši, uz kabinetu tiek aicināts ginekologs, pediatrs un psihologs, kas stāsta par dzemdībām un sagatavošanos tām, par bērniņa pirmajām dzīves dienām un mēnešiem, arī par iespējamo depresiju. Sievietes skatās mācību filmas par dzemdībām un mazulīša barošanu.
Bet ko par to visu domā māmiņas, kas apmeklē aprūpes kabinetu?
n Natālija un Ļešeks Girsi uz kabinetu pie vecmātes bija atnākuši kopā. Mazulim pasaulē jānāk martā. Bērniņš bijis plānots, vecāki gribējuši, lai viņš piedzimst siltā laikā. Māmiņa jau pirms grūtniecības no paziņām dzirdējusi par šo kabinetu un iepazinusies ar Lailu.
– Sākumā nevarēju izlemt, vai braukt uz Rīgu, vai nākt tepat uz slimnīcu. Izlēmu par labu Jelgavai. Kabinets manī vieš cerības un iedrošina dzemdībām. Tur visu sīki izskaidro, bet galvenais – vecmāte ir jauna un jau tik pieredzējusi. Cenšos izmantot visu, ko kabinets sniedz: baseinu, lekcijas, skatos filmas, pati varu kontrolēt un regulēt svaru, ieklausos vecmātes ieteikumos, kā to labāk izdarīt, – stāsta Natālija.
Ļešeks teic, ka ģimenē ir plānoti vairāki bērniņi, taču viss būšot atkarīgs no veselības un valsts atbalsta ģimenēm ar bērniem.
n Tatjanas un Vladimira Smuļko mazulim pasaulē jāierodas kuru katru brīdi. Māmiņa ir no Rīgas, bet ieprecējusies Jelgavā. Lai arī viņas ginekologs strādā Rīgā, aprūpes kabinetu un vecmāti Tatjana izvēlējusies Jelgavā.
– Pati esmu mediķe un saprotu, cik svarīga ir laba aprūpe grūtniecības laikā, īpaši sievietēm, kuras gaida pirmo mazuli. Ar vīru ļoti gribējām bērniņu, tādēļ nekas nenotika «nejauši». Domāju, ka vīram dzemdībās gan nav ko darīt, es būšu viena ar vecmāti. Katrai sievietei tas jāizlemj pašai. Vīram uz klātbūtni tādā notikumā ir jābūt psiholoģiski labi sagatavotam, citādi viņam pret sievu un bērnu var rasties «aizsargbarjera», – uzskata Tatjana.
Viņasprāt, Latvijā ir ļoti maz ģimeņu, kas plāno un ļoti gaida bērnus, tādēļ arī ir tik daudz nelaimīgu un pamestu mazuļu.
n Kristīne, četrgadīgā Roberta māmiņa, kabinetu apmeklē, gaidot jau otro bērniņu.
– Pirms četriem gadiem kabinetu man ieteica draugi. Toreiz nodarbībās gūtās zināšanas man ļoti palīdzēja dzemdībās, bija drošības izjūta. Abi bērniņi mums ir plānoti. Uz kabinetu esmu nākusi arī kopā vīru, arī dzemdībās viņš bija līdzās. Mazulītim jāpiedzimst jau februārī, tad atkal abi ar vīru būsim kopā. Tas ir skaisti, – domā Kristīne.
