Filmas «Zvejnieka dēls» pirmizrāde Jelgavā.
Vēl ir pulciņš veco jelgavnieku, kuri savā atmiņā glabā sen aizgājušos notikumus, kā arī to, ka pirms 60 gadiem Jelgavā tika demonstrēta pirmā latviešu pilnmetrāžas filma pēc Viļa Lāča romāna «Zvejnieka dēls» motīviem.
Nodoms to uzņemt radās 1938. gadā. «Zvejnieka dēls» ir aizraujoša drāma 15 daļās. Tālu no Rīgas un Jelgavas, kur Zāļupīte ietek jūrā, kāpu aizvējā stāv neliels ciems. Tajā dzīvo zvejnieki, sīksta, darbā rūdīta cilts, un tur arī – filmas dramatiskais risinājums: saduras jaunā paaudze ar veco, saduras divi spēcīgi, cieti raksturi – Oskars un vecais Kļava. Romantiskais mīlas pavediens un savdabīgie, komiskie tipi garantēja «Zvejnieka dēla» panākumus. Galvenajās lomās bija mūsu pašu latviešu teātra mākslinieki: M.Zīlava, N.Melnbārde, P.Lūcis, Ē.Valters, A.Mitrēvics un citi. Uzņemšanu vadīja režisors V.Lapenieks, operators A.Polis, komponists J.Mediņš. Mūziku un dziesmas bija ieskaņojis radio orķestris, Reitera koris, dubultkvartets «Tēvija», 4. Valmieras kājnieku pulka orķestris un Tālis Matīss. Visā filmas uzņemšanas darbā piedalījās ap 500 cilvēku.
Lai to noskatītos, bija izīrētas plašās Pils kinoteātra telpas, kur seansu varēja apmeklēt ap 1000 cilvēku. Sajūsma un prieks valdīja to jelgavnieku sejās, kas 29. janvārī noskatījās filmas pirmizrādi. «Zvejnieka dēlu» noskatīties bija ieradies arī tās režisors Vilis Lapenieks. Visus skatītājus tomēr kinoteātris uzņemt nespēja. Vēl pirmā seansa sākumā skatīties gribētāju rinda pēc biļetēm sniedzās līdz Driksas tiltam. Pateicoties kārtības sargātāju modrībai, disciplīna valdīja visur, neskaitot to, ka viens otrs palika bez mēteļa pogām. Īsā laikā tika pārdotas biļetes arī uz otro seansu. Pirmajā dienā daudzi jelgavnieki bija spiesti atgriezties mājās, filmu neredzējuši.
Prožektoru izgaismoti valsts karogi rotāja gan Pils kinoteātra fasādi, gan kinoteātra iekšpusi. Katram apmeklētājam vietu plašajā zālē ierādīja tautas tērpā ģērbusies jauniete. Skatītāji bija noskaņoti importēto filmu vietā skatīties pašu pūliņu un darba rezultātu – latviešu nacionālo filmu. Ar nedalītu uzmanību auditorija sekoja zvejnieka dēla Oskara cīņai par labāku nākotni. Vairākas reizes filmas demonstrēšanas laikā skatītāji to apliecināja ar spēcīgiem aplausiem.
Kad ļaužu straume pēc seansa ieplūda pilsētā, visur sarunu centrā bija «Zvejnieka dēls».
1. februārī noskatīties filmu Jelgavā bija ieradies arī «īstais» zvejnieka dēls, Oskara lomas tēlotājs Pēteris Lūcis. Jelgavnieki viņu tūlīt pazina, un izrādes 1200 apmeklētāji uzgavilēja aktierim. Filmas demonstrēšana tika pārtraukta, iedegās ugunis, un Oskars nostājās skatītāju priekšā. Sajūsma bija tik liela, ka P.Lūcim vajadzēja iznākt skatītāju priekšā vairākas reizes. Aplausi negribēja rimties. P.Lūcis saņēma jelgavnieku velti – klēpi baltu ceriņu.
Divās nedēļās filmu «Zvejnieka dēls» Jelgavā noskatījās vairāk nekā 20 000 jelgavnieku un apkārtējo pagastu iedzīvotāju.
Vasaras un ziemas mijušās vairāk nekā pusgadsimta garumā. Veļu valstībā ir dižie lomu tēlotāji. Vietai, kur kādreiz bija Pils kinoteātris, netālu no Driksas tilta pāri iet Lielā iela. Tikai nedaudzu jelgavnieku sirdīs palikušas atmiņas par bijušo.
