Sausā vasara un rudens, kā arī mierīgie vēji, kas maz pūtuši no jūras puses, krietni pazeminājuši Lielupes ūdens līmeni. Hidroloģe Irēna Nikoluškina pieļauj, ka nokrišņu ziņā oktobris var izrādīties pats sausākais hidrometeoroloģisko novērojumu vēsturē.
Līdz 21. oktobrim Jelgavai tuvākajā Kalnciemā hidrometeoroloģisko novērojumu postenī, kur tiek mērīts nokrišņu daudzums, bija fiksēts līdz šim oktobrī nepieredzēti mazs nokrišņu daudzums – tikai 0,4 milimetri. Vēl mazāks tas bija Dobelē – 0,3 milimetri. Jāpiebilst, ka Kalnciemā oktobra nokrišņu norma ir 63 milimetri, bet Dobelē – 58. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe I.Nikoluškina skaidro, ka pašlaik Latvijā novērojamais ilgstošais anticiklons izveidojis tādu kā blīva gaisa sienu, kurai retinātais mitrais gaiss aptek apkārt. «Tuvākajās dienās tiek prognozēti nokrišņi, taču, ja tie nebūs lieli, iespējams, šis varētu būt sausākais oktobris Latvijā,» saka I.Nikoluškina. Viņa piebilst, ka septembrī gan lija daudz, dienā nolija pat 50 milimetru, taču sausajā zemē ūdens ātri pazuda, ūdens režīmu jūtami nemainot.
Lielupes ūdens līmenis gan šoruden nav pats zemākais, 1976. gadā Kalnciemā un Jelgavā tas bija vēl par 60 centimetriem zemāks. Hidroloģe uzsver, ka tas lielā mērā atkarīgs arī no vēja, kas var ļaut un arī neļaut Lielupei mierīgi ietecēt jūrā. Lielākos plūdus Lielupē rada ziemeļu un rietumu vēji.
Raksturojot 2015. gadu, I.Nikoluškina stāsta, ka tas Lielupei izskatās ļoti īpatnējs. Augstākais ūdens līmenis bija janvārī. Tas cēlās arī pavasara palos, taču bija zemāks nekā parasti šajā laikā. Hidroloģe spriež, ka, pastāvot zemam ūdens līmenim, Lielupe kā mierīgs ezers šogad varētu aizsalt jau novembra beigās, nevis decembra sākumā, kā tas ir parasti. Par nokrišņu trūkumu norūpējušies ir lauksaimnieki, jo tas mazina ziemāju dīgtspēju.
Foto: Maksims Šaldajevs
