Pieci Latvijas lidotāji, kuriem Indijā tika piespriests mūža ieslodzījums par ieroču kontrabandu un sazvērestību ar mērķi gāzt Indijas valdību, Latvijā un Krievijā ir izraisījuši, maigi sakot, ne visai adekvātu rezonansi.
Pieci Latvijas lidotāji, kuriem Indijā tika piespriests mūža ieslodzījums par ieroču kontrabandu un sazvērestību ar mērķi gāzt Indijas valdību, Latvijā un Krievijā ir izraisījuši, maigi sakot, ne visai adekvātu rezonansi, kuras robežas nav sevišķi plašas, sākot ar distancējošo: «Paši vainīgi!» un beidzot ar Latvijas un Krievijas Ārlietu ministrijas «nevainīgajiem» paziņojumiem, ka lidotājiem piespriestais sods ir pārāk bargs.
To neviens neapšauba. Drīzāk šaubas rodas par Latvijas ārlietu resora darbības efektivitāti šajā situācijā, sevišķi – sadarbībā ar Krievijas kolēģiem. Par Krievijas pilsonību, ko ieslodzījuma laikā ir ieguvuši trīs no pieciem lidotājiem (pilots Oļegs Gaidašs jau bija Latvijā dzīvojošs Krievijas pilsonis), ir daudz neatbildētu jautājumu. Vēl pagājušā gada pavasarī Krievija bija atraidījusi šo lidotāju lūgumu piešķirt viņiem Krievijas pilsonību, vasarā tā tomēr tika piešķirta. Tagadējais Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš paziņoja, ka lidotāji tikuši maldināti. Taču šis viedoklis izskanēja tikai pēc tam, kad presē parādījās pieņēmumi, ka lidotāju atbrīvošanas gadījumā četriem no viņiem rastos problēmas ar atgriešanos Latvijā, kur dzīvo viņu ģimenes. Ja tas tiešām ir tā, tad ārlietu ministra paziņojums ir izskanējis vismaz ar pusgada nokavēšanos. Ja Krievija dezinformēja lidotājus, tad nebija nekādu šķēršļu arī Latvijai «apgaismot» viņus par lietu patieso būtību. Tikai līdz pagājušā gada vidum notika septiņas Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieku vizītes Deli un Kalkutā. Latvijai bija arī vienošanās ar Lielbritānijas vēstniecību, ka tā pārstāvēs Latvijas lidotāju intereses, jo arī Lielbritānijas pilsonim Pīteram Blīčam ir piespriests mūža ieslodzījums ar analogu apsūdzību. Neticami, ka nedz Latvijas, nedz Lielbritānijas diplomātiem nav izdevies novērst Krievijas «aģitatoru» propagandu.
Savdabīgais dialogs, kā aizbildniecībā atrodas lidotāji – Krievijas vai Latvijas –, ļauj secināt, ka patiesībā šie cilvēki nevienam nav vajadzīgi. Krievija par saviem pilsoņiem rūpējas, tikai redzot kaut kādu politisku labumu, un pilsoņi , kuri nav tās pastāvīgie iedzīvotāji un pret kuriem Latvijā nav notikuši nekādi «cilvēktiesību pārkāpumi», Krieviju interesē mazāk. Drīzāk tai rūp saglabāt prognozējamas attiecības ar Indiju. Tomēr attiecībā uz lidotāju komandu ārvalstu presē tiek lietots tikai viens apzīmējums – «latvian crew» (Latvijas apkalpe), un tas arī ir saprotams, jo viņi dzīvo Latvijā, te dzīvo arī šo cilvēku tuvinieki, un viens no viņiem juridiski skaitās Latvijas iedzīvotājs, rezidents, kura interešu aizstāvība Indijā ir valsts goda lieta un prestiža indikators. To nedarot, rodas pamats Krievijas apgalvojumiem, ka Latvija nespēj pienācīgā līmenī aizstāvēt savus krievu tautības iedzīvotājus, kuri nav tās pilsoņi.
Latvijai nemaz nenāktu par ļaunu padomāt par diplomātiskajiem sakariem ar Indiju. Tas, ka mums joprojām nav savas diplomātiskās pārstāvniecības Indijā, protams, neveicina dialogu ar šo stratēģiski nozīmīgo valsti. Indija, kurā šobrīd ir otrais lielākais iedzīvotāju skaits aiz Ķīnas, un, saglabājot līdzšinējās demogrāfiskās tendences, 21. gadsimta sākumā tā varētu apsteigt arī Ķīnu, ir pirmā lieluma valsts, kurā pieaug ekonomisko procesu intensitāte un uz kuru joprojām dodas liels skaits tūristu no Latvijas. Ja cilvēku pārticība augs, noteikti brauks arī vairāk, tāpēc diplomātiskās pārstāvniecības atvēršanai Indijā būtu jākļūst par vienu no prioritātēm Latvijas ārpolitikā. Rietumeiropas politologi jau ir atzīmējuši Āzijas valstu ietekmes pieaugumu. Daudziem Latvijas ražotājiem ir zināma sīvā konkurence, ko Rietumu tirgos rada Āzijas zemēs lētā darbaspēka saražotā produkcija. Lēto Āzijas preču invāzija Eiropas un ASV tirgos ir acīmredzama, tāpat kā kvalitātes uzlabojums, kas ir novērojams šīm precēm.
Vēl ir sociālkulturālās atšķirības, kuras daudziem Indijā nokļuvušajiem rietumniekiem ir sagādājušas lielas galvassāpes. Latvijas vēstniecības vai konsulāta klātbūtne nenoliedzami palīdzētu dažādajās likstās nonākušiem Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem. Atšķirību izpausme tika novērota arī attiecībā uz Latvijas lidotājiem, kad viena Indijas amatpersona žurnālistiem nocitēja hinduisma filozofijas postulātu: «Nepaveicās šajā dzīvē – nekas, paveiksies nākamajā!»
