Privatizācijas vētīšanas process Jelgavā vēl stāv priekšā. Pagaidām ne atsevišķi politiskie spēki, ne deputāti, ne arī Domes administrācijas amatpersonas nav paudušas vēlēšanos uzsākt šo darbu.
Privatizācijas vētīšanas process Jelgavā vēl stāv priekšā. Pagaidām ne atsevišķi politiskie spēki, ne deputāti, ne arī Domes administrācijas amatpersonas nav paudušas vēlēšanos uzsākt šo darbu.
Savu iespēju un vēlmju robežās privatizācijas gaitu pašvaldībā skatījusi Domes Revīzijas komisija, tomēr kopējā aina vēl segta ar zirnekļu tīkliem un putekļiem, kurus notraušot, neapšaubāmi būs redzamas daudzas brīnumainas lietas, atklātībā nāks «savdabīgi» Domes lēmumi, konkrētā privatizācijas lietā «neieinteresēto» deputātu balsojumi un… daudz, daudz uzvārdu, kuru īpašniekiem privatizācijas ēra pavēra jaunus dzīves apvāršņus vai vienkārši ļāva nopelnīt. Privatizācijas procesa gaitas pētīšana reizē arī atspoguļo Jelgavas pēdējo 10 gadu vēsturi un sniedz atbildi, kāpēc šodien mūsu pilsēta ir tieši tāda un ne citāda.
1998. gadā Jelgavas Domes revīzijas komisija veica daļēju privatizācijas gaitas un privatizācijas fonda ieņēmumu un izdevumu pārbaudi pašvaldībā par periodu no 1994. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 1. augustam. Pārbaudē tika konstatēts, ka līdz 1998. gada
9. martam Dome privatizācijai nodevusi 160 objektu par kopējo summu 5 516 073 lati.
Mēģināsim izsekot, pa kādām gultnēm tad šie piecarpus miljoni aiztecējuši. Kā zināms, norēķināšanās par privatizējamo objektu (uzņēmumu) daļēji tiek veikta latos un daļēji privatizācijas sertifikātos. Attiecību starp sertifikātu un latos nomaksājamo daļu visbiežāk nosaka deputātu «aprēķini» un labā griba, turklāt šī proporcija kāda objekta privatizācijas gaitā var tikt būtiski mainīta. Iepriekšminētie 160 objektu privatizācijas noteikumi paredzēja nomaksu
3 135 874 latus privatizācijas sertifikātos (56,85%) un 2 380 199 – latos (attiecīgi 43,15%).
Līdz 1998. gada martam no 160 objektiem 85 objektos privatizācija vēl nebija pabeigta. Domē par laiku no 1993. gada līdz 1998. gada martam saņemti 743 440 lati un 1 500 558 lati privatizācijas sertifikātos.
Tātad četros gados Domes kasē no privatizācijas faktiski ienākuši 743 440 lati. Šajā laikā pašas privatizācijas izdevumi ir 171 034 lati jeb 23% no privatizācijas ieņēmumiem. Atskaitot privatizācijas izdevumus, privatizācijas fondā palika 572 406 lati, kas ir tikai 10,38% no šajā laika posmā privatizācijai nodoto objektu kopsummas. Vēl 61 394 lati no privatizācijā gūtajiem līdzekļiem pārskaitīti valsts privatizācijas fondam.
No privatizācijas izdevumiem darba algās izmaksāti 67 828 lati, no tiem 54 319 latu (jeb 81%) saņēmuši Domes darbinieki par pamatdarba veiksmīgu «savienošanu» ar darbu novērtēšanas, privatizācijas, izsoles un transporta novērtēšanas komisijās (skatīt tabulu). Kā redzams, «sabiedrības» pārstāvju klātbūtne un darbs privatizācijas procesā novērtēti krietni zemāk. Turklāt ierēdņu darba samaksas principi ir bijuši nelikumīgi. 1994. gada 9. decembrī Dome apstiprināja nolikumu par privatizācijas komisijas darba finansēšanu. Pamatojoties uz šā nolikuma 5. punktu, naudas līdzekļu summa tika noteikta no «objekta realizācijas cenas», bet pēc 6. punkta, par darbu maksāja «pēc juridiskā akta parakstīšanas par pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju». Būtībā ierēdņi saņēma naudu par parakstītiem papīriem, nevis par reāli veiktu privatizāciju. Domes pieņemtais nolikums un darbība, kas veikta saskaņā ar to, bija pretrunā ar Saeimas 1994. gada 10. februāra likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām»: «privatizācijas komisijas darbība, to locekļu atalgojums un citi izdevumi finansējami no objekta privatizācijas rezultātā gūto ienākumu daļas, kuras apmērus noteicis Ministru kabinets vai pašvaldība».
Četru gadu laikā no privatizācijas gūtie reālie ienākumi izlietoti Domes informatīvās sistēmas izveidei (120 073 lati jeb 23,5%), dažādiem aizdevumiem (259 819 lati jeb 50,8%), saimnieciskiem izdevumiem (88 609 lati jeb 17,3%), kultūrai (19 760 latu jeb 3,9%) un skolām (7 460 latu jeb 1,5%). Cik pamatoti un lietderīgi izlietoti šie līdzekļi, rādīs turpmākie pētījumi. Kā piemēru var minēt 10 000 latu aizdevumu, kas izsniegts pašvaldības uzņēmumam «Glābējzvans» un kas kopā ar aizdevuma procentiem 2 400 latu netika atmaksāts.
Mainot privatizācijas noteikumos noteiktās objekta pirkuma maksas (palielinot sertifikātu īpatsvaru), Dome, piemēram, 1996. gadā zaudējusi 770 207 latus, 1997. gadā – 101 023 latus, 1998. gadā – 408 368 latus.
Turpinājums sekos
