Statistikas dati liecina, ka Latvijas sabiedrības trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi ir 10 līdz 11 reižu mazāki par turīgāko slāņa ienākumiem, turklāt pirmo ir desmit reižu vairāk nekā otro. Statistika gan neatspoguļo sabiedrības pašas «augšas».
Statistikas dati liecina, ka Latvijas sabiedrības trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi ir 10 līdz 11 reižu mazāki par turīgāko slāņa ienākumiem, turklāt pirmo ir desmit reižu vairāk nekā otro. Statistika gan neatspoguļo sabiedrības pašas «augšas». Tādējādi no tās iegūtā sabiedrības kopaina ir nepilnīga.
Iedzīvotāji Latvijā sociāli noslāņojušies ļoti strauji, desmit gadu laikā kardināli mainot sabiedrības veidolu. Gribam mēs to vai ne, tomēr ir jāatzīst, ka pēc desmit brīvībā pavadītiem gadiem sabiedrības lielākās daļas labklājības līmenis ir zemāks nekā «padomijas» laikā. Sociālās pārmaiņas roku rokā ir gājušas ar privatizāciju, kuru raksturo gan sausi skaitļi, gan arī no tautas mutes nākušie apzīmējumi, sākot ar «prihvatizāciju» un beidzot ar «izlaupīšanu». Pie šā procesa ārējām izpausmēm pieder arī politiķi un ierēdņi, kas, dažus gadus «pastrādājuši» valsts darbā, «manto» nekustamos īpašumus simtiem tūkstošu latu vērtībā un akciju paketes bijušajos valsts uzņēmumos.
Cik procentu privatizācijas virzījusi mantkārība, varaskāre, noziegumi un cik godīgums, taisnīgums un likumība, šodien pateikt nevar neviens. Tas arī nekad netiks izdarīts. Ne tikai tāpēc, ka blēži vai vienkārši likumpārkāpēji sēž turpat, kur tiek noteikts, pēc kādiem likumiem sabiedrībai jādzīvo, un ne tāpēc vien, ka dokumenti, kas varētu pierādīt gan grandiozas afēras, gan arī sīkas blēdības, daudzviet vienkārši ir pazuduši. Lai privatizācija notiktu tā, kā tā notikusi, bija nepieciešama attiecīga likumu bāze, ko tikpat labi varētu dēvēt par likumu «piesegu».
Daudzus vēstures visnežēlīgākos tirānus un despotus virzījusi viņu dziļā un nesatricināmā pārliecība, ka viņu darbus pilnībā attaisno viņu nodomi. Gluži tāpat Latvijas moderno un pārticīgo sabiedrību, demokrātisko valsti vajadzēja veidot uz taisnīgas privatizācijas bāzes. Ar vārdu «taisnīga» šajā gadījumā apzīmējot uz taisnīgiem likumiem balstītu, atklātu, caurspīdīgu privatizāciju, kurā nevis visi vienādi iegūst, bet visiem ir vienādas iespējas iegūt, kas arī ir sociālais taisnīgums. Vairumā gadījumu šāda iespēja Latvijas iedzīvotājiem tikusi liegta.
