Janvāra vidū es un mans draugs Aigars Kalvāns nolēmām aizbraukt uz Dobeles rajonu gredzenot ūdensstrazdus.
Janvāra vidū es un mans draugs Aigars Kalvāns nolēmām aizbraukt uz Dobeles rajonu gredzenot ūdensstrazdus.
Dzīvoju Kalnciemā, tāpēc Jelgavā ierados vēlu vakarā. Izvēlējāmies vietas, kur jābūt neaizsalstošām upēm un pats galvenais – ūdensstrazdiem. Astoņos no rīta izbraucām no Jelgavas. Sniga sniegs, un sals bija 17 grādu. Mūs veda Aigara tēvs Jānis, kurš visu ceļu stāstīja jautrus atgadījumus.
Sniegs pārstāja snigt, kad bijām Tērvetē. Mana sirds sāka pukstēt ātrāk, jo nekad nebiju redzējis šo reto putnu. Paņēmām nepieciešamās mantas un devāmies pār lauku līdz upei. Ejot nobiedējām sešas meža pīles.
Pirmajos saules staros upē pie dzirnavām uz akmens ieraudzījām putnu mājas strazda lielumā. Tas bija brūnganmelns ar baltu krūšu daļu – ūdensstrazds. Putns bieži klanījās, bet, pamanījis mūs, aizlidoja. Ātri izlikām tīklu, draugs aizgāja putnu iedzīt, bet es paliku novērot. Pēkšņi ieraudzīju ātri virs ūdens lidojošu putnu, un tas iepinās tīklā. Ūdensstrazdu uzmanīgi izņēmām no tā un apgredzenojām ar vieglu alumīnija gredzenu ar uzrakstu LATVIA -RIGA R13401. Izrādījās, ka tas ir jauns tēviņš. Palaidām putnu brīvībā.
Zelmeņi. Izkāpām no mašīnas ciemata vidū pie tilta un izdzirdējām zivju dzenīša balsi. Tīklā iepinās ūdensstrazds, bet izrādījās, ka mūs kāds ir apsteidzis. Putns jau bija apgredzenots ar Latvijas gredzenu.
Mežmalieši. Tur bija visgrūtāk, jo tilta abās pusēs auga mežs. Upes labajā krastā, noejot kādus divus kilometrus, nobiedējām tikai meža pīli. Taču kreisajā krastā mums paveicās, jo apmēram pēc trīs kilometriem dziļā sniegā ieraudzījām un noķērām ūdensstrazdu. Tā bija todien pirmā noķertā mātīte.
Pēc piecām minūtēm jau bijām Penkulē. Tur noķērām divus ūdensstrazdus. Vienam jau bija Latvijas gredzens ar numuru A4545.
Kroņauce. Caur šo ciematu tek Auce tāpat kā Penkulē. Uz augstā krasta bija mājas, bet lejā mierīgi ziemoja apmēram 70 mežapīļu. Šajā vietā noķērām divus ūdensstrazdus un zivju dzenīti.
Taču nedomājiet, ka katru ūdensstrazdu var noķert.
Šis raksts tapis tādēļ, lai ar jūsu palīdzību atrastu Zemgalē un citur Latvijā vietas, kur ziemo un ligzdo ūdensstrazdi un zivju dzenīši. Lūdzu, ziņojiet man arī par gulbjiem, kaiju kolonijām un pūcēm, kuras dzīvo ēkās!
Mana adrese: Dmitrijs Boiko, Draudzības ielā 12, dz. 116, p/n Kaigi, Jelgavas rajons, LV-3016.
