Piektdien Jelgavā notikusī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas konference, šķiet, ir pieteikums startam pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2001. gada marta sākumā.
Piektdien Jelgavā notikusī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) konference, šķiet, ir pieteikums startam pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2001. gada
marta sākumā.
Lai arī līdz tām palicis mazliet vairāk nekā gads, Tautas partija (TP) un sociāldemokrāti jau ir uzsākuši priekšvēlēšanu kampaņu. Pašlaik izskatās, ka abas šīs partijas būs lielākie konkurenti cīņā par vēlētāju balsīm.
LSDSP veiksmīga starta pieredze ir jau no pagājušajām pašvaldību vēlēšanām, kurās partija vidēji Latvijā ieguva vairāk nekā piektdaļu balsu. Sociāldemokrātu vadība prognozē, ka nākamajās vēlēšanās tā varētu iegūt vēl lielāku atbalstu. Lai arī uz Latvijas politiskās skatuves ir parādījies nopietns konkurents TP, abu partiju «mērķa auditorijas» un vēlētāju loks nepārklājas, tām ir arī polāri pretēja ideoloģija. TP savos uzskatos un iecerēs ir daudzmaz vienota, bet par LSDSP to nevarētu sacīt, un kopš Bojāra un Ādamsona partiju apvienošanas jaunizveidotajā partijā valda ideoloģisks rasols. Proti, tai ir gan savs racionālais un konstruktīvais spārns, ko pārstāv Egīls Baldzēns, Pēteris Salkazanovs un Arnis Kalniņš, gan arī kreisāk orientētā daļa, kuru pārstāv Jānis Ādamsons. Par pēdējo runājot – ja prokuratūra tiesā spēs pierādīt Ādamsona saistību ar «čeku», tad LSDSP reitings strauji kritīsies un tā zaudēs daudzu potenciālo vēlētāju balsis. Šķiet, Saeimas pedofilijas izmeklēšanas komisijas vadītājs savas partijas izredzes gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās jau ir samazinājis par ne vienu vien tūkstoti balsu.
Lai arī LSDSP ideoloģiskās vadlīnijas ir izplūdušas tās vadītāju «atmiņās» par Raiņa koferīti ar dubulto dibenu un citās programmatiskās aksiomās, tomēr attiecībā uz izmaiņām valsts ekonomikā partijai ir daži piedāvājumi. Ja šie priekšlikumi ir nereāli, tad tas ir kārtējais trumpis politisko konkurentu rokās, ja reāli, tad pārējiem politiskajiem spēkiem ir jāuzmanās un jāsāk domāt. Jelgavas konferencē viens no LSDSP līderiem Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Egīls Baldzēns paziņoja, ka «mēs varam tērēt tieši tik līdzekļu, cik ir mūsu rīcībā». Tas it kā būtu skaidrs, taču tajā pašā priekšlasījumā izskanēja tēzes par nepieciešamību vairāk naudas novadīt izglītībai, medicīnai un sociālajai aprūpei, bet neizskanēja reāli priekšlikumi, kur to rast.
Priekšlikums, par kuru LSDSP iestājusies jau sen, ir progresīvā nodokļa ieviešana. No vienas puses, tas it kā būtu taisnīgi – jo vairāk kāds pelna, jo vairāk maksā nodokļus, taču, zinot situāciju uzņēmumu grāmatvedībās un Valsts ieņēmumu dienesta sekmes nodokļu iekasēšanā, var prognozēt tikai intensīvāku ienākumu slēpšanu, lielāku algas daļu aploksnēs, un valsts budžets saņems vēl mazāk naudas, nekā tajā tiek iemaksāts tagad. Nav arī iemesla, lai cilvēks, kas saņem divsimt latu, maksātu procentuāli lielāku nodokli par to, kas saņem simt latu. Pirmais tāpat maksās vairāk nekā otrais, tāpēc nevajadzētu iedzīvotājus atstāt bez motivācijas nopelnīt. Sociāldemokrāti uzsver, ka Latvijā nebūt nav augstākie nodokļi, un atzīst nepieciešamību palielināt tos vēl. Teorētiski nodokļus paaugstināt ir iespējams, taču diez vai tas labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības attīstību valstī.
LSDSP plānos, protams, ietilpst arī atcelt pensiju ierobežojumu. Interesanti, ka Pasaules Banka (PB) šo likuma normu prasa atcelt jau ar nākamā gada 1. martu. Tāpat tā pieprasa atcelt iespēju pensijā doties priekšlaikus un iesaka domāt par pensijas vecuma paaugstināšanu. Tomēr sociāldemokrātu gavilēm par PB pirmo prasību pagaidām nav pamata, jo, kā teica Baldzēns, mēs varam tērēt tikai tik daudz līdzekļu, cik ienāk valsts budžetā. Zinot Latvijas demogrāfisko situāciju un potenciālo pensionāru skaita pieaugumu, rodas šaubas, vai tuvākajā laikā valdība spēs rast trūkstošos līdzekļus. Ja arī šī norma tiks atcelta, Latvijai atkal var izveidoties ievērojams budžeta deficīts (pagaidām nav novērsts pašreizējais) un analogi pasākumi būs jāievieš gribot negribot. Neko daudz nelīdzēs arī pensijas vecuma paaugstināšana. Ja ir gaidāma pensijas vecuma cilvēku skaita palielināšanās un tiks paaugstināts pensijas vecums, kopējais pensionāru skaits saglabāsies aptuveni tāds pats. Līdzekļu valstij pilnu pensiju izmaksai pietrūks.
Kuluāros ir atskanējušas arī LSDSP vīzijas par ekonomiskās situācijas uzlabošanu Jelgavā, ja sociāldemokrāti nonāk pie varas. Kā viena no iespējām Jelgavas Siltumtīklu finansiālās situācijas uzlabošanai tiek pieļauta katlumāju privatizācija konkursā, siltumu pamatā pērkot no Jelgavas Cukurfabrikas, kas to ražo koģenerācijas procesā, tāpēc tas vienmēr maksās lētāk. Savukārt Lielupes kreisajā krastā varētu atstāt vienu rezerves katlumāju, tā izslēdzot iespēju Cukurfabrikai manipulēt ar siltuma tarifiem. Ideja nav slikta, tikai – kas maksās Jelgavas Siltumtīklu 15 miljonu latu lielos parādus?
LSDSP konference Jelgavā pierādīja, ka partijai ir vērā ņemamas ekonomisko pārmaiņu ieceres gan valsts, gan Jelgavas mērogā. Tomēr sociāldemokrāti pagaidām nepārliecina ar ekonomiski pamatotām kalkulācijām, kā tās realizēt. Ja šā gada laikā viņi spēs to vēlētājiem pierādīt, LSDSP elektorāts nesamazināsies.
