Varas stabilitātes sakarā daudz pieminētos banānus, kurus 6. Saeima sasēžoties mainīja pret deputāta mandātiem, pa laikam dala arī 7. Saeimai piederīgie, tikai simboliski, mizas lūkojot pamest zem valdības sastāva riteņiem.
Varas stabilitātes sakarā daudz pieminētos banānus, kurus 6. Saeima sasēžoties mainīja pret deputāta mandātiem, pa laikam dala arī 7. Saeimai piederīgie, tikai simboliski, mizas lūkojot pamest zem valdības sastāva riteņiem.
No kurienes tad vēl, ja ne no privatizācijas labumiem, atlēks tā miza, uz kuras, kā stāsta, kaklu lauzīšot «pretrunu plosītā Šķēles valdība»!
Saprotams, nesaskaņu tajā pietiek arī bez privatizācijas, kurā koalīcijas flagmaņi Tautas partija (TP) līdz šim piedalījušies maz. Bet ne jau tādēļ sevi piesaka «diskusijas par valdības stabilitāti».
Formāli ņemot, sarunas ir par Privatizācijas aģentūras (PA) reorganizāciju jeb par PA un Attīstības aģentūras apvienošanu, kurai, kā ierakstīts valdības deklarācijā, būtu jābeidzas šā gada
1. jūlijā. Taču, izņemot ekonomikas Makārovu, kuram esot «gandrīz gatavs» plāns par abu aģentūru (funkciju) apvienošanu it kā nodokļu maksātāju naudas taupīšanas labad, deklarācijā minētā termiņa izpildei neviens netic. Tādēļ īstās diskusijas nebūs par aģentūrām un diemžēl arī par privatizācijas beigu termiņiem, bet gan par to, kurš tajā būs galvenais vēl līdztekus Makārovam, no kā savukārt atkarīgas pilnvarnieku partejiskās piederības proporcijas. Vai tas būs «Ceļa»(«LC») Naglis, kura it kā beztermiņa pilnvaras beidzas marta vidū, vai arī «Tēvzemes» ministra pieteiktais bezpartejiski profesionālais kandidāts, kura izvēle jāapstiprina valdībā un kuru tā, visticamāk, neapstiprinās. Jo, saprotams, Makārova «profesionālis» no paša «Tēvzemes» vien būs.
Turklāt TP, kas iesākumā solīja izvirzīt savu kandidatūru, «pārstāvniecību PA valdē nodrošinās» tas pats Naglis – mīļā miera labad. «Tēvzemes» Grīnblats gan zina teikt, ka «profesionāļa» noraidīšana būšot «zināmi draudi Makārova palikšanai ministra amatā», kas dažus tuvināšot cerībām, tēlaini sakot, pārmest «Tēvzemi» pār bortu. Jo, redz, tieši tagad TP un «Ceļš» runā ar kreisajiem par «sadarbību» un, kas zina, varbūt arī par ministra portfeļiem.
Var jau «Tēvzeme» apvainoties un kopā ar opozīciju ierosināt neuzticības balsojumu valdībai, sak, TP + «LC» = 45. Tas nav puse no Saeimas. Taču, ja ne «jurkānisti», tad «paulisti», kuriem kuluāros sazin kas piesolīts, var ņemt un nebalsot kā opozīcijai pieklājas. «Tēvzemieši» var atspēlēties pašvaldības vēlēšanās, taču «sociķu» reitingošanas un mazpartiju gūzmā gadiem novazātais «Latvieti, nepadodies!» pagalam nobāl. Ka tik, aizejot no lielās privatizācijas, «Tēvzeme» nepaliek ne tik bez cerētajiem, bet arī tagadējiem lobijiem.
Pretrunās mokās ne tik daudz valdība, cik pati «Tēvzeme», sevi mierinot, sak, ja jau esam valdībā, tad tā ir vislabākā, pa laikam metot sprunguļus, piemēram, Ģenerālprokuratūras dārziņā, kur tiešām var iestrēgt dažas «privatizācijas lietas».
