– Viena no sliktākajām latvieša īpašībām skaudība lielā mērā ir vainojama pie tā, ka daudzviet pagastos no daudzstāvu mājām paceļas neskaitāmi skursteņi – caur logu, no balkona un pat caur sienu izbīdīti.
– Viena no sliktākajām latvieša īpašībām skaudība lielā mērā ir vainojama pie tā, ka daudzviet pagastos no daudzstāvu mājām paceļas neskaitāmi skursteņi – caur logu, no balkona un pat caur sienu izbīdīti. Tie ne tikai izskatās neglīti, bet arī apdraud iedzīvotājus, – uzskata Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) priekšsēdētājs Māris Bitāns.
Deviņdesmito gadu sākumā Jelgavas rajona pagastos daudzdzīvokļu namos tika atslēgta centrālā apkure. Cilvēkiem, kas pēkšņi palika bez siltuma, neviens tā īsti neieteica, kā turpmāk sildīt savu mitekli, ko šim nolūkam vislabāk iegādāties.
Sākumā daudzi vēl cerēja, ka vienu ziemu izvilks tāpat – ar elektriskajiem sildītājiem – un gan jau pēc tam tiks darīts viss, lai apkuri atjaunotu. Taču nekas nemainījās ne pēc pirmās, ne otrās ziemas. Iedzīvotājiem vien pašiem bija jālūkojas pēc optimālākā sildīšanās varianta. Vieni meklēja tā dēvētās godmaņkrāsniņas, citi atrada lētākus variantus vai «munsturēja», ko paši prata. Skaudība liedza vienot pūliņus ja ne mājai, tad vismaz kāpņu telpai visiem izdevīgas apkures sistēmas ierīkošanai: sak, es iedevu trīs latus, «plikā» kaimiņiene tikai puslatu, bet sildīsies tāpat kā es…
Tomēr ir bijuši arī gudri māju iemītnieki, kas apkures problēmu risināja kopīgi, vai nu visai mājai, vai vismaz kāpņu telpai uzstādot vienu katlu. Taču tādu bijis maz. Daudz biežāk katra dzīvokļa saimnieks ierīkoja pats savu apkuri.
Māris Bitāns atzīst, ka rajonā alternatīvās apkures ierīkošana tika atstāta pašplūsmā, tādēļ tagad ko mainīt uz labu ir gandrīz neiespējami. Liela daļa vainas par to ir jāuzņemas pašvaldību vadītājiem, kas šādu situāciju pieļāva. Pilsētā, lai daudzdzīvokļu mājā ierīkotu alternatīvo apkuri, gan pirms vairākiem gadiem, gan arī tagad ir vajadzīga speciālas komisijas atļauja, bet pagastos pietika ar pašu vēlēšanos.
M.Bitāns atzīst, ka tagad šai lietai tiek pievērsta lielāka uzmanība, tomēr īstas kārtības vēl neesot. Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka pagastos joprojām nezina, kuri uzņēmumi piedāvā tiešām kvalitatīvas apkures ierīces. Reizēm atklājas, ka cilvēkiem ieteikts nopirkt tādu ierīci, ko ekspluatēt nemaz nedrīkst. Tā, vienā pagastā daudzi iedzīvotāji bija sapirkuši gāzes katlus, kas, izrādījās, nav sertificēti, un «Latvijas gāzes» darbinieki tos pat atteicās pieslēgt.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšsēdētājs uzskata, ka pagastā ir jābūt speciālistam vai to grupai, kas varētu sniegt profesionālus padomus tiem, kas nolēmuši mājā vai dzīvoklī ierīkot alternatīvo apkuri. Taču, lai arī daudzi dzīvokļus apsilda ar gāzi, M.Bitāns ir pārliecināts, ka daudzstāvu mājas nav piemērotas gāzes katlu ierīkošanai, jo tie ir bīstami.
Cilvēkiem, kas nolēmuši dzīvoklī vai namā ierīkot alternatīvo apkuri, jāatceras, ka pirmām kārtām ir jāsaņem mājas īpašnieka piekrišana. Ja tas ir izdevies, ļoti ieteicams Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā no speciālistiem iegūt informāciju par dažādām firmām un iespējām apkures ierīkošanai. Viņi arī apskatīs jūsu mājokli, lai pārliecinātos, ka tajā tiešām ir tehniski iespējams ierīkot alternatīvo apkuri. Un tikai pēc tam, kad pirmie divi nosacījumi ir izpildīt, var doties pie projektētāja.
Apkures sezonā visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši apsildīšanas ierīču ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ, tomēr iedzīvotāji pret dūmeņu tīrīšanu izturoties nenopietni, uzskata M.Bitāns. Vairums iedzīvotāju skursteņslauķi izsauc pēdējā brīdī pirms apkures sākšanas. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā strādā seši kvalificēti skursteņslauķi, kam visaktīvākais darba laiks joprojām ir rudenī pirms apkures sezonas, un viņi tikko var paspēt izbraukāt. Vasarā, kad darbu varētu padarīt mierīgi un apkalpot visus izsaukumus, skursteņslauķiem nav ko darīt, atzīst M.Bitāns. Pagastos netiekot gādāts arī par to, lai, aizbraucot uz vienu pagastu, skursteņslauķis varētu iztīrīt vairākus dūmeņus.
