Jelgavas Domes priekšsēdētājs U.Ivans uzskata par nepieciešamu precizēt vairākus M.Pīlādža komentārā «Kuģis bez kapteiņa» minētos faktus.
Jelgavas Domes priekšsēdētājs U.Ivans uzskata par nepieciešamu precizēt vairākus M.Pīlādža komentārā «Kuģis bez kapteiņa» minētos faktus.
U.Ivans 13. janvāra Domes sēdē nepiedalījās tāpēc, ka bija slims. Pamatojums – 5. janvārī izsniegtā darba nespējas lapa.
Par deputātu nespēju vienoties par priekšsēdētāja vietnieka J.Kaminska piedāvāto lēmuma projektu «Par grozījumiem Domes nolikumā». Deputāti nosprieda, ka piedāvātais lēmuma projekts par lēmējvaras un izpildvaras striktāku nodalīšanu ir pieņemams tajā daļā, kas attiecas uz administrāciju. Vislielākās debates izraisīja lēmuma projekta punkts par divu pastāvīgo deputātu komiteju iespējamo apvienošanu. Daļa deputātu uzskatīja, ka Kultūras, izglītības un sporta komiteja nav apvienojama ar Sabiedriskās drošības komiteju. Šis jautājums palika atklāts. Tādēļ, lai nepieņemtu pārsteidzīgu lēmumu, tika nolemts, ka pašvaldības izpilddirektoram J.Strodam un Domes priekšsēdētājam U.Ivanam līdz 20. janvārim jāiesniedz savi priekšlikumi par grozījumiem izpilddirektora amata funkcijās. Un 27. janvāra Domes sēdē lēmums tika pieņemts kompleksi.
Precizēsim arī apgalvojumus par finansiālo situāciju, ierēdņu «armiju», sociālajiem pabalstiem utt. Zināšanai: vēl nekad pašvaldības budžeta pieņemšana nav notikusi «aiz slēgtām durvīm». Domes sēde, kurā tiek apstiprināts budžets, ir atklāta, un tajā var piedalīties ikviens sabiedrības pārstāvis, tajā skaitā arī žurnālisti. Tā, 1999. gada 17. maija Jelgavas pilsētas budžeta apstiprināšanas Domes sēdē klāt bija arī preses pārstāvji M.Laizāne, M.Pīlādzis («Zemgales Ziņas»), O.Butāne («Novaja gazeta»), J.Kālis («Latvijas Radio»), L.Gerasimova («Kurjer Zemgale»). Tātad apgalvojums, ka «deputāti slēpti no sabiedrības un preses balsoja par līdzekļu piešķiršanu sev» neatbilst patiesībai. Jūs pats 1999. gada 18. maija «Zemgales Ziņās» sniedzāt savu kārtējo komentāru. Tam blakus tika arī publicēta tabula par pamatbudžeta izdevumiem, kurā norādīti precīzi skaitļi. Katrs, kuru tas interesē, varēja un var joprojām iepazīties gan ar piešķirto budžeta līdzekļu apjomu izpildvaras institūcijai (1999. gadā – Ls 616 765, t.sk. no vispārējiem ieņēmumiem – Ls 581 065), gan sociālajai sfērai (1999. gadā – Ls 793 032). Tātad arī šie jūsu pārspīlējumi neiztur kritiku.
Par veselības aprūpi. Likums «Par pašvaldībām» nosaka, ka «pašvaldībai ir jānodrošina veselības aprūpes pieejamība, kā arī jāveicina iedzīvotāju veselīgs dzīvesveids». Medicīnas iestāžu uzturēšana nav paredzēta pašvaldības budžetā. Informācijai: veselības aprūpe ir viena no tām pašvaldības funkcijām, kas netiek tieši finansētas no pašvaldības budžeta. No iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir galvenā pašvaldības budžetu veidojošā sastāvdaļa, valsts atskaita veselības aprūpes uzturēšanai paredzēto daļu un tikai tad pašvaldība saņem savu budžeta līdzekļu daļu. Zinot sarežģīto situāciju, kāda bija izveidojusies Jelgavas slimnīcā pagājušajā gadā, Dome iespēju robežās centās palīdzēt. Tāpat vienmēr ir meklēti iespējamie sadarbības modeļi veselības aprūpes uzlabošanai pilsētā.
Par komentārā īpaši uzsvērto nevienprātību deputātu vidū, lai katrs spriež pats. Tomēr demokrātiskā sabiedrībā normāla parādība ir viedokļu dažādība, kas Domē izpaužas vairāk nekā «Zemgales Ziņu» lappusēs. Ceturtā vara ir sevi pieteikusi, tomēr tai vajadzētu strādāt ar pamatotākiem faktiem un argumentiem.
