29. janvāra «Zemgales Ziņās» bija raksts par pabalstiem. Tā nobeigumā minēts Domes Veselības un sociālo lietu departamenta direktores Ritas Stūrānes atgādinājums, ka Dome labprāt uzklausītu iedzīvotāju ierosinājumus sociālajos jautājumos.
29. janvāra «Zemgales Ziņās» bija raksts par pabalstiem. Tā nobeigumā minēts Domes Veselības un sociālo lietu departamenta direktores Ritas Stūrānes atgādinājums, ka Dome labprāt uzklausītu iedzīvotāju ierosinājumus sociālajos jautājumos. Tas arī pamudināja mani rakstīt šo vēstuli.
Domāju, ka vajadzētu visus nodrošināt ar normāli atalgotu darbu, lai nebūtu ar izstieptu roku jālūdz Domei materiālā palīdzība. Kā? Tās taču nav tikai mūsu problēmas vien. Tā kā esat tautas vēlēti, tad esiet taču tās kalpi! Nevajag celt sevi Dieva vietā, jo tad jums jāaicina visi pie sava pusdiengalda, par pārējo nemaz nerunājot. Tā kā daudzi no jums bez pamatdarba vēl darbojas visādās komisijās, biedrībās utt., ieteiktu jūsu, tā saucamo kaklakungu, «niecīgo» algu (patiesībā mūsu nodokļos iekasēto naudu) izdalīt trūcīgajiem pabalstu un parādu segšanai, jo tik un tā jūs lielās noslogotības dēļ nespējat pilnvērtīgi pildīt tiešos pienākumus. Savas algas lūdzu veidojiet attiecīgi trūcīgo skaitam! Proti, jo vairāk trūcīgo, jo mazākas algas domniekiem, un otrādi – jo mazāk trūcīgo, jo lielākas algas. Diezin vai būsiet ieinteresēti vairot nabagus pilsētā jeb varbūt savlaicīgi laidīsiet citus pie «stūres»? Citu izeju neredzu. Pilsētas budžetā naudas, lai cik arī tās nebūtu, vienmēr būs par maz. Kā tiek tērēta mūsu nodokļu nauda, laikrakstos, pateicoties M.Pīlādzim, esam lasījuši ne vienu reizi vien.
Izdarīsim secinājumus. Vai nebūtu laiks atmodas atmodai? Vai nebūtu laiks pulcēties visiem bezdarbniekiem un trūcīgajiem pie Domes, atgādinot par savu eksistēšanu. Gan atrastos uzņēmīgs cilvēks, kas atsauktos un palīdzētu aizstāvēt mūsu intereses.
Ar cieņu un sapratni – Jānis V.