Modra Sprudzāna raksts «Īres maksa nav panaceja» «Ziņu» 2. februāra numurā rosina uz pārdomām.
Modra Sprudzāna raksts «Īres maksa nav panaceja» «Ziņu» 2. februāra numurā rosina uz pārdomām. Saprotu, kādēļ jāpaaugstina īres maksa. Bet šinī rakstā tiek noklusēts tas, ka tiek paaugstināta arī apsaimniekošanas maksa privatizēto dzīvokļu īpašniekiem. Nesaprotu arī, kā var palielināties mājas apsaimniekošanas izdevumi, ja māja atrodas A zonā, drīzāk gan tiem vajadzētu samazināties. Vai ir korekti paaugstināt īres un apsaimniekošanas maksu tādēļ, ka mājā uzstādīts automātiskais siltummezgls? Iedzīvotāji par šo mezglu ierīkošanu paši maksā. Vēl mani mulsina fakts, ka NĪP apsaimnieko mājas, kuras tiek privatizētas, kā arī tādas, kuras netiks privatizētas. Vai šeit nevar rasties interešu konflikts?
Ar NĪP iedzīvotāji ir noslēguši īres un apsaimniekošanas līgumus, ko var grozīt, tikai abām pusēm vienojoties. Vai par juridiski pamatotu var uzskatīt NĪP pagājušā gada jūnija mēneša rēķinā uzdrukāto atgādinājumu, ka īres un apsaimniekošanas izmaksu jaunie tarifi stāsies spēkā ar 2000. gada 1. janvāri? Domāju, ka šāda veida vienošanos konflikta gadījumā neatzītu neviena tiesa.
Domāju, ka katram īrniekam, vēl jo vairāk dzīvokļa īpašniekam, ir tiesības zināt, kā tiek izlietota no viņa paša un viņa mājas iekasētā īres un apsaimniekošanas nauda. Cik no šīs naudas tiek izlietots NĪP ierēdņu, sētnieku algās, cik paliek pāri ēku remontam un citiem uzturēšanas izdevumiem?
