Jelgavā ir vieni no sliktākajiem rādītājiem Latvijā par ielaistām onkoloģiskām slimībām, atzīst Jelgavas poliklīnikas onkologs, urologs Guntis Buldinskis.
Jelgavā ir vieni no sliktākajiem rādītājiem Latvijā par ielaistām onkoloģiskām slimībām, atzīst Jelgavas poliklīnikas onkologs, urologs Guntis Buldinskis.
Īpaši bēdīgi ir tas, ka pēdējā laikā strauji palielinājies redzamo ļaundabīgo audzēju skaits. 99 procentos gadījumu to diagnosticēšanai nav vajadzīga aparatūra, jo to var konstatēt kā ārsts, tā pacients pats. G.Buldinskis atzīst, ka no redzamajām slimībām vairāk nekā pusei gadījumu kaite ir ielaista, jo cilvēki nav savlaicīgi devušies pie ārsta. Pie redzamajiem un laikus pamanāmajiem vēžiem var pieskaitīt dažādus ādas, mutes dobuma audzējus, sievietēm – krūšu dziedzeru vēzi, kas viņām ir visbiežāk sastopamais, vīriešiem – prostatas dziedzera un taisnās zarnas audzējs.
Ārsts G.Buldinskis uzskata, ka vainojama ir lielā cilvēku nezināšana. Bieži valda nepareizs uzskats, ja konstatēts vēzis, tad slimnieks vairs nav dzīvotājs. Pavisam onkoloģiskajiem audzējiem ir četras stadijas, un katrai no tām ir sava ārstēšanas shēma. Taču, ja audzējs atklāts agrīnajā stadijā, ārstēšanas rezultāti ir labi un slimību iespējams novērst pat pilnībā. G.Buldinskis uzsver, ka vismaz deviņos vēža gadījumos no desmit savlaicīgi konstatētajiem to var izārstēt. Sākumā tas ir pilnīgi nesāpīgs un dažreiz pat nemanāms, bet vēlāk izpaužas kā sāpīgs un ļoti mokošs. Ir audzēji, kas attīstās lēni, bet ir arī tādi, kas aug ļoti ātri. Pie «lēnajiem» vēžiem var pieskaitīt nieru, zarnu, arī prostatas audzējus. Plaušu vēzis parasti attīstās gada laikā, bet dažos mēnešos – aknu, aizkuņģa dziedzera un citi audzēji. Tomēr to nevajadzētu tik strikti ņemt vērā, jo katram cilvēkam ir savs organisms un imunitāte, tādēļ slimības ilgums arī var būt atšķirīgs.
n Krūts dziedzera vēzis – viens no izplatītākajiem ļaundabīgajiem audzējiem. Bieži vien audzēju sieviete pati var sataustīt, taču psiholoģiskā barjera un bailes neļauj doties pie ārsta, lai to apstiprinātu, tādēļ sievietes bieži vien pašas izslēdz patieso diagnozi. Lai arī veselais saprāts saka: «man ir vēzis», zemapziņa kliedz pretī: «nevar būt, ka vēzis ir man, ar to var saslimst citi, tikai ne es…». Krūts vēzim, tāpat kā citiem, ne vienmēr ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, dažreiz pietiek ar starošanu vai ķīmisko terapiju.
Pamanot to sākuma stadijā, iespējams noņemt tikai daļu no krūts, vēlāk, veicot plastisko operāciju, kādreiz bijusī vaina kļūst gluži nemanāma, sievietei krūts saglabājas, un fizioloģiski viņa var justies līdzvērtīga pārējām, pat pludmalē.
Sievietēm pēc 50 gadu vecuma būtu ļoti vēlams izdarīt krūts mamogrāfiju (krūts dziedzera rentgena uzņēmumu). To var veikt bez maksas Latvijas Onkoloģijas centrā Hipokrāta ielā 4 (nepieciešams nosūtījums). Ja ārsta nosūtījuma nav, par mamogrāfiju jāmaksā Ls 5. Tādā gadījumā jūs tiksiet pieņemta ārpus rindas un pēc atbildes nebūs jādodas otrreiz.
n Dzemdes kakla vēzis. Ja sieviete regulāri, vismaz reizi gadā, apmeklē ginekologu, dzemdes kakla vēzi iespējams savlaicīgi konstatēt un pilnībā izārstēt. Ārstēšana ir maz traumatiska. Tādēļ sievietes, kas patiesi rūpējas par savu veselību no šāda audzēja nomirt nevar. Ja slimība ir ielaista, ārstēšana ir grūta, ilgstoša un sarežģīta. Daudzas cienījamu gadu kundzes, kurām jau ir amputēta dzemde, uzskata, ka viņas dzemdes kakla vēzis vairs neskars. Diemžēl tā nav. šīm sievietēm ir palicis dzemdes kakliņš, un tieši tajā bieži mēdz ieperināties ļaundabīgais audzējs. Tādēļ pilnīgi visām sievietēm, sākot no jaunām meitenēm līdz pat sirmām māmuļām, vismaz reizi gadā ir jāapmeklē ginekologs. No dzemdes kakla vēža īpaši jāuzmanās sievietēm, kuras regulāri maina dzimumpartnerus.
n Prostatas dziedzera labdabīgie un ļaundabīgie audzēji. Tā ir slimība, ar ko sirgst vīrieši. Arī šo audzēju iespējams atklāt jau agrīnā stadijā un savlaicīgi sākt ārstēties, ja kungs vismaz reizi gadā apmeklē urologu.
Vīriešiem no 30 līdz 50 gadu vecumam sāk palielināties prostatas dziedzeris, kas pieguļ cieši pie urīnpūšļa. Katru gadu tas palielinās vidēji no 0,5 līdz milimetram. Cilvēks pats sākumā to nemaz nejūt, bet jau 50 līdz 55 gadu vecumā parādās pirmās pazīmes, kas liecina, ka vīriešiem ir problēmas ar urinēšanu, īpaši izteikti tas parādās naktīs, kad arvien biežāk jāceļas uz tualeti. Tas var būt labdabīga vai ļaundabīga prostatas palielināšanās. Prostatas dziedzera audzējs var būt kā ļaundabīgs, tā labdabīgs. Labdabīga dziedzera palielinājumu var ārstēt ne tikai ķirurģiski, bet arī ar medikamentiem, kas pie mums parādījušies tikai pirms dažiem gadiem. Arī ķirurģiskā ārstēšana pēdējos gados kļuvusi daudz saudzējošāka. Audzēju iespējams operēt caur urīnkanālu, neatverot vēdera dobumu, bet tikai, ja audzējs ir sākumstadijā. Šī operācija ir salīdzinoši viegli panesama. Ielaistos gadījumos lielos dziedzerus operē ar vaļējās ķirurģijas metodi. Operēt iespējams arī Jelgavas slimnīcā, kur ir pasaules klases aparatūra un kvalificēti speciālisti.
Ļaundabīga audzēja gadījumā arī ir vairākas ārstēšanās iespējas – ķirurģiskā, staru terapijas un medikamentozā. Agrīnā stadijā iespējams pilnīgi izārstēt ļaundabīgus audzējus, bet, ja vēzis ir ielaists, var tikai palēnināt tā attīstības ātrumu. Tādēļ visiem vīriešiem, īpaši kungiem no 50 gadu vecuma, obligāti vismaz reizi gadā būtu jādodas pie urologa uz pārbaudi, kaut arī pašam nav īpašu sūdzību.
Ja slimība tiek ielaista, nav izslēgta urīnpūšļa pilnīga noslēgšanās. Tādā gadījumā būs nepieciešama nopietna ķirurģiska operācija. Prostatas dziedzeris visstraujāk palielinās kungiem no 50 līdz 70 gadu vecumam.
n Ādas audzēji – dzimumzīmes. Katram cilvēkam uz ķermeņa ir sīkas dzimumzīmītes, citam tās ir izteiktākas, citam – mazāk. Ja tās nemaina formu un krāsu, nav ko lieki uztraukties, jo cilvēkam tās netraucē dzīvot. Taču uzmanību vajadzētu pievērst tām ķermeņa vietām, kur dzimumzīmes rīvē apģērbs vai tā vīles – krūšturu, biksīšu, jostasvietas rajonā. Ja tādas ir, ieteicams nepakļaut sevi riskam, bet palīdzību lūgt pie speciālistam, kas «izņems» dzimumzīmes problemātiskajās vietās. Onkologs no tām jūs atbrīvos profilaktiski un bez sāpēm.
Melanoma – nepatīkams izcili ļaundabīgs audzējs, kas rodas no dzimumzīmītes. Par melanomu jāsāk uztraukties, ja dzimumzīme kļūst lielāka, iegūst citādu formu un krāsojumu, kontūras izplūst. jo ātrāk izņem šādas zīmītes, jo labāk. Pretējā gadījumā jau pusgada laikā melanoma var pāriet uz citiem orgāniem, un cilvēks strauji var nomirt. Tāpat dzimumzīmes nedrīkst raustīt (uz āru augošos matiņus var nogriezt ar šķērēm), knaibīt vai skūt.
Cilvēkiem ar daudz dzimumzīmītēm, gaišu ādu vai rudiem matiem ir īpatnēja ādas struktūra, tādēļ viņi ir vairāk pakļauti sauļošanās briesmām. Šādiem cilvēkiem jāuzmanās no tiešajiem saules stariem un jāsauļojas ar mēru. Solārija ietekme uz viņiem nav īpaši pētīta, bet speciālisti iesaka labāk no tā atsacīties.
Arī bērni nav pasargāti no onkoloģiskajām slimībām, tiesa, G.Buldinskis atzīst, ka Jelgavā gada laikā ir viens divi tādi gadījumi un visbiežāk tie ir iekšēji un neredzami audzēji.
Cik tas maksā
Visas onkoloģiskās operācijas ir valsts pasūtītas un pacientiem ir bezmaksas.
Viena diena onkoloģiskajā slimnīcā maksā Ls 0,45.
Ja pacientam ir veselības apdrošināšanas polise, viņam par izmeklēšanos un ārstēšanos slimnīcā nav jāmaksā.
Lai apmeklētu onkologu, jums nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums. Vizīte pie onkologa poliklīnikā maksā Ls 0,50.
