Kas var mani aizstāvēt, aizsargāt pret neliešiem, kas sēž labības, gaļas kombinātos un citur? Viņi manu preci saņēmuši, apsolījuši norēķināties, bet nemaksā.
Kas var mani aizstāvēt, aizsargāt pret neliešiem, kas sēž labības, gaļas kombinātos un citur? Viņi manu preci saņēmuši, apsolījuši norēķināties, bet nemaksā. Nodevu nedaudz labības, kuru izaudzēju, un lopus. Esmu parasts laucinieks.
– Ja jūs ražojat lauksaimniecības produkciju un to pārdodat, neatkarīgi no tā, vai jūs esat parasts laucinieks vai zemnieks ar savu zemnieka saimniecību, jūs aizstāv valsts ar likumu un noteikumu starpniecību. Kā ražotājam jums viens no svarīgākajiem ir Lauksaimniecības likums, kura viens pants skan šādi: «Ja pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumi par lauksaimniecības produkcijas piegādi nenorēķinās līgumos noteiktajos termiņos, tie maksā nokavējuma procentus un atlīdzina zaudējumus saskaņā ar Civillikumu un likumu «Par norēķiniem ar nepārstrādātas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem»». Savukārt šis (otrais) likums nosaka kārtību, kādā tiek veikti norēķini starp nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kas ir gan fiziskās (jūsu gadījumā – parasts laucinieks), gan juridiskās personas, gan arī zemnieku saimniecības, un pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, ja šo kārtību nenosaka citi speciālie likumi vai noslēgtie līgumi.
Uzņēmumiem ar produkcijas ražotājiem jānorēķinās desmit dienu laikā no piegādes dienas vai līgumā paredzētajā termiņā. Ja tas šajā termiņā nav izdarīts, tie par nokavējumu maksā soda naudu Latvijas Bankas noteiktas refinansēšanas likmes apmērā. Papildus var saņemt uzrēķinu saskaņā ar Civillikumu.
Bet, ja nu pārstrādātājs vienalga nemaksā un jūs esat tam aizsūtījuši pretenziju, uz kuru uzņēmumam ir nospļauties, un arī atbildi neesat sagaidījuši, ko tālāk?
Pēc likuma vajadzētu iesniegt prasību tiesā, bet tad ir jāmaksā valsts nodeva. Labākā gadījumā fiziskā persona valsts nodevu izlūgsies samazināt, bet juridiskās personas no tās netiks atbrīvotas. Šajā situācijā, kad prasības iesniegšanai tiesā nav līdzekļu, «tie tur kombinātos» nemaksā, bet kredīts par tehniku ir paņemts un procenti bankai jāmaksā, nudien gribas vai pakārties. Bet nevajag, jo izeja ir! Tā paša likuma nākamajā pantā ir teikts, ka rajona Lauksaimniecības departaments apkopo informāciju par piegādāto un termiņā nesamaksāto produkciju un produkcijas ražotāju (piegādātāju) pilnvarojumā ir tiesīgs iesniegt prasību tiesā.
Praksē tā arī notiek, ražotājs (piegādātājs) iet uz Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju, kur viņam tiek izsniegta sākotnējā pirmstiesas palīdzība strīda atrisināšanā un dokumentu sagatavošanā pilnvarojuma iesniegšanai rajona Lauksaimniecības departamentam.
Kāpēc tad departamentam nav jāmaksā tiesā valsts nodeva? Tāpēc, ka LR Civilprocesa likumā ir noteikts, ka prokuroriem, tās valsts vai pašvaldības iestādēm un personām, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citas personas, kuru intereses tiek aizsargātas ar likumu, valsts nodeva nav jāmaksā. Lauksaimniecības departaments nav nekas cits kā valsts iestāde, kurai ar likumu ir noteikts aizstāvēt lauksaimniecības produkcijas ražotājus.
Lūdzu visus, kuriem nav samaksāts par pārstrādātājam piegādāto produkciju, nākt pie manis un uz Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju Jelgavā, Skolotāju ielā 3.
